local-stats-pixel

Dzīve mēdz būt arī gaišos toņos. #190

Izbaudam īpaši garās nodaļas emotion

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dzive-medz-but-ari-gaisos-tonos-18/787620

********

Iespurdzos un vēl pāris sekundes „pagremojusi” tikko dzirdēto, sāku skaļi smieties, spiežot rokas priekšā mutei, lai vismaz kaut cik apklusinātu savus smieklus. Hīts pa visam apjucis skatījās uz mani.

-Piedod! Es… Es nevaru… Tu… Tu ilgi domāji… Domāji šos melus? – slaukot asaras, kaut kā izteicu savas domas.

-Agnese, tie nav meli! Paprasi jebkuram no maniem kalpotājiem, viņi apstiprinās, ka es lidinājos citā pasaulē domājot un sapņojot par tevi. Es pat savam personīgajam gleznotājam liku uzgleznot tavu portretu. Es tev tūlīt parādīšu, nāc līdzi. Manā istabā pie sienas, tieši pretī gultai.

Un tiešām. Pretī viņa gultai pie sienas karājās mans portrets. Ar visām rētām uz sejas un precīzi tajās vietās, kur tās atrodas man. Vēl viens pārsteigums! Jau atkal mana mute bija vaļā.

-Klausies, tu būsi kaut ko sajaucis. Es tevi vispār pirmo reizi redzu! No kurienes tu manī varēji iemīlēties? Nē, tā būs bijusi kāda cita! – sakrustoju rokas uz krūtīm un centos neizrādīt savu apmulsumu. – Kāpēc nekad, nekas nevar notikt normāli? Kā es esmu nogurusi no šīm visām neveiksmēm un problēmām… - nogurdināta nopūtos un saļimu uz grīdas atspiedusies pret sienu.

-Agnese, tev viss labi? Nāc nu šurp pelnrušķīt, aiznesīšu tevi uz gultu. – Bezspēkā apliku rokas Hītam ap kaklu un ļāvu, lai viņš mani nes. Nogurums bija tik liels, ka es vēl jo projām būdama uz Hīta rokām aizmigu.

Pamodos un uz brīdi nevarēju saprast, kur ellē ratā es atrodos. Tad pamazām prātā atausa iepriekšējās dienas notikumi. Restorāns, pils, skūpsts, „taisnība” un tumsa. Palūkojos apkārt un uz nakts skapīša manu uzmanību saistīja paplāte, no kuras nāca smarža - pankūkas ar šokolādes sīrupu. Pret paplāti bija atstutēta aploksne. Uz tās rūpīgā un pārsteidzoši skaistā rokrakstā bija rakstīts mans vārds. Paņēmu to rokās un atplēsu.

Dārgā Agnese!

Ceru, ka tu izgulējies labi un tagad jūties daudz labāk. Uz paplātes ir dievīgas pankūkas ar šokolādes mērci un pienu. Tev noteikti garšos un labu apetīti!

Es esmu aizbraucis darba darīšanās, bet ap pusdienlaiku būšu atpakaļ. Tad mēs vēl kārtīgi izrunāsimies. Sarunāts?

Bēgt tu vari pat nemēģināt. Tev tas neizdosies, jo mani uzticamie kalpotāji tevi neizlaidīs no acīm.

Skapī ir pāris maisi ar jaunām drēbēm kā arī tava soma.

Ar mīlestību un skūpstiem,

Tavs Hīts.

Cik jauki! Es esmu kā princese, kura iesprostota pils tornī un kuru glābt jāsteidzas princim. Tikai žēl, ka šis princis princesi tornī pats vien ir iesprostojis. Es drīzāk esmu Pelnrušķīte! Jā, tāda es arī esmu. Nopūtos un pārliku kājas pāri gultas malai. Tikai tagad pamanīju, ka man mugurā ir melns, smalks, galvenokārt no mežģīnēm šūts naktskrekliņš, kurš sniedzas man knapi līdz ceļiem. Nolamājos uz Hītu, par to ka man šis apģērbs ir virsū. Ietipināju vannas istabā un tā kā pulkstenis vēl ir tikai deviņi no rīta…

Atvēru ūdens krānus un noregulēju uz pietiekami karstu ūdeni, kurā es taisos nedaudz relaksēties. Piegāju pie skapja un atverot to. Dažādu aromātu vannas sāļi un vannas putas nostādīja mani izvēles priekšā. Un tomēr es to izdarīju. Izvēlējos vannas putas ar karameļu aromātu un vannas sāls bumbu ar šokolādes aromātu, kas kopā radīja brīnišķīgu aromātu.

Kamēr milzīgā vanna pildījās ar ūdeni, aiztipināju uz savu skapi, apskatīties kādas ir manas jaunās drēbes. Ja desmit lieli maisi, pilni ar drēbēm tagad skaitās pāris, tad es esmu zobu feja. Pasmējos pati par savām domām un ķēros pie drēbju aplūkošanas. Kleitas, džinsi, skaistas kurpes, kedas, apakšveļa, tas viss kā par brīnumu bija man pieguļošs un pēc pareizajiem izmēriem, pat apakšveļa!

Nobrīnījos par kaut ko tik negaidītu, paņēmu mīkstu jo mīkstu halātu un devos uz vannu. Iegulties tik dziļā vanna pilnā ar ūdeni un vēl smaržīgu, un karstu ūdeni bija īsta bauda. Ūdens atslābināja manus saspringušos un nedaudz sāpošos muskuļus, un es nemanot iesnaudos.

-Princesīt! Kur tu esi paslēpusies? – pamodos no balss blakusistabā. Šausmas! Nevar būt, ka es tik ilgi būšu te nogulējusi. Ūdens tagad likās auksts un man sāka klabēt zobi. Izrāpos no vannas, pirms tam vēl izņemot aizbāzni, lai ūdens tecētu prom. Paķēru halātu un uzvilktu to, pirms Hīts bija ienācis šeit un mani ieraudzījis kailu.

Pavērās durvis un Hīta sejā atplauka žilbinošs, plats smaids.

-Tad redzkur tu esi, mana skaistule! - puiša acis iemirdzējās un viņš atpleta rokas kā gaidīdams apskāvienu.

-Kaut ko vēlējies? Kā redzi es esmu nedaudz aizņemta. – paskatījos dusmīgi uz Hītu un vēl piemetināju, - Un man apģērbs nav īsti piemērots. – tad pagrūdusi puisi malā izgāju no vannas istabas un aizskrēju uz savu skapi, kurā ieskrējusi uzreiz aizslēdzu durvis, lai varētu mierīgi pārģērbties, bez lieka acu pāra apmierinātā skatiena.

-Ak tu viltniece! – dzirdēju puisi grabināmies gar durvīm, tādēļ veiklāk sāku ģērbties. Uzvilku džinsus un pirmo t-kreklu, kas pagadījās, un sāku ķemmēt matus. Tie gan vēl bija mitri, bet es vismaz nebiju kaila un darīju kaut ko noderīgu saviem matiem. Puisis atvēra durvis, tā itkā tās nemaz nebūtu bijušas aizslēgtas, lai gan otrā pusē nemaz nav parastais atslēgas caurums, priekš otras atslēgas.

-Jāpatur būs prātā, ka es te nebūšu aizsargāta no lūriķu acīm! – izteikusi šo piezīmi pasmējos. Ha, man jābūt jau gatavai tam, ka Hīts ar lielu prieku var ielavīties pie manis, kamēr es ģērbjos, vai mazgājos. Viņš izlikās šo piezīmi nedzirdam un nopētīja mani no galvas, līdz kājām. Kā skeneris, viņš noskenēja ar skatienu mani, neatstājot ne vietiņu, kura nebūtu nopētīta, tad sejai pārvēršoties sāka runāt.

-Tu burvīgi izskaties. Šīs drēbes tev ļoti piestāv. – paskatījos uz viņu ar dzēlīgu skatienu un izspļāvu „Tu beidzi?” Viņš izskatījās tā itkā būtu dabūjis pliķi sejā, tik apjucis viņš bija.

-Tu tā kā gribēji kārtīgi izrunāties. – atgādināju un rūpīgi paskatījos uz Hītu, nopētīju viņu no galvas līdz kājām. Stilīgi džinsi, augstās kedas, apspīlēts t-krekls, kam cauri rēgojas labi trenēts augums. Izskatījās, ka piedurknes ir pat par šauru un viņa muskuļi tās drīz saplēsīs.

-Jā protams. Iesim, iekārtosimies pie kamīna. – viņā pamodās namatēva gars. Es tik ātri vēl negribēju iet. Gribēju uzvilkt kādu skaistu kleitu un tā nedaudz uzposties, lai viņu pakārdinātu. Tas man nezin kāpēc sagādāja prieku. Palūdzu viņam, pagaidīt mani istabā un šoreiz aizslēgtās durvis tādas arī atstāt, proti aizslēgtas. Pēc teatrālas apsolīšanas viņš mani atstāja vienu un es varēju ķerties pie kleitas izvēles.

Par laimi kāda no kalponēm bija visas kleitas sakarinājusi uz pakaramajiem, tādējādi man atlika tikai izvēlēties un uzvilkt. Kleitas bija dažādās krāsās un dažādu garumu, kā arī dažādu kārdināšanas līmeņu.

Izvēlējos garu, pieguļošu, eleganti melnu kleitu ar dziļu izgriezumu, kas nedaudz atsedz krūtis un izaicinošu šķēlumu pie kreisās kājas. Uzvilkusi to, aplūkoju sevi spogulī no visām pusēm. Kleita ideāli piegulēja un mans augums par laimi bija skaists un pietiekami trenēts, lai izskatītos tvirts un svaigs. Nedaudz ilgāk ar skatienu pakavējos pie sava auguma un noglāstīju savus gurnus, kā arī sakārtoju krūtis, lai tās izskatītos vēl kārdinošākas.

Tagad bija laiks ķerties klāt kosmētikai, kuru es nolēmu lietot maz, jo es taču esmu tik skaista! Iepriekš es to nebiju pamanījusi, bet tagad pie spoguļgaldiņa atradās maiss ar dārgu un labu kosmētiku. Maisā arī bija lācītis ar sirsniņu ķepās uz kuras savukārt bija rakstīts I Love You.

Augstpapēžu apavi nav mani labākie draugi, man pat ir problēmas ar staigāšanu, bet šādā gadījumā ar tiem pat varētu sadraudzēties. Izvēlējos skaistas melnas samta kurpes uz apmēram desmit centimetru augsta papēža. Aiz durvīm dzirdēju Hīta nepacietīgos soļus. Nekas, nekas, kad tu mani ieraudzīsi pat parunāt nespēsi.

Pēdējais ko es izdarīju – ieveidoju matus, tā lai tie būtu pieskaņoti manam izskatam, tas ir, tā, lai tie neizskatītos prasti, bet gan svinīgi. Vieglas lokas matu galos un mati atsprausti tā, lai nekristu priekšā acīm. Dārglietu lādītē atradu skaistus auskarus ar mirdzošiem dimantiņiem, kas ļoti labi gāja kopā ar manu patreizējo izskatu.

-Tu tur vēl esi dzīva? Tev viss ir labi? – Hīta balsī bija dzirdams uztraukums. Klusi iesmējusies, es vēlreiz uzmetu rūpīgu skatu sev spogulī un ejot uz durvju pusi iesaucos „es jau nāku”

Kad es atvēru durvis, Hīts pakāpās malā un tad, kad ieraudzīja manu izskatu, tik tiešām kļuva mēms. Viņš plātījās ar rokām un kustināja lūpas cenšoties ko teikt, bet tas viņam diez ko sekmīgi neizdevās.

Pie sevis pasmaidīju un biju apmierināta, ar panākto rezultātu. Hīts nedaudz atguvies, zemu paklanījās un pastiepa man pretī roku. Es to satvēru un nu jau ieķērusies viņam elkonī soļoju uz atpūtas telpu ar kamīnu. Nosēdinājis mani uz ērtā dīvāna, viņš pacēla manas kājas un uzlika tās uz dīvāna, lai ievīstītu tās siltā un smaržīgā pledā, kā arī neaizmirstot sakārtot spilvenus man aiz muguras. Vēlreiz zemu paklanījies, viņš atvainojies aizgāja uz savu istabu, saprotams, lai uzvilktu kādu apģērbu, kas vairāk līdzinājās manējam.

Pamanīju to, ka, kad viņš paklanījās, viņa skatiens bija pievērsts manām krūtīm, kas īpaši labi izcēlās. Apmierināti pasmaidīju un domāju, kādi piedzīvojumi gaidāmi šodien.

Pēc pāris minūtēm Hīts bija atpakaļ, tikai nu jau uzvalkā un kurpēs. Matos viņam bija matu želeja, lai mati stāvētu glīti sasukāti un neizpurtu.

-Madame , vai drīkstu jūs lūgt uz balli, kas notiks šovakar greznā villā, pie mana ģimenes locekļa? – cenšoties runāt ar pa visam nopietnu sejas izteiksmi Hīts uzlūdza mani uz balli, lai gan pats nespēja valdīt smaidu.

-Protams! Un mūsu nopietnās sarunas atstāsim līdz vēlākam, pie šampanieša glāzes. – Žilbinoši pasmaidīju, vismaz man tā likās, lai gan varēja redzēt, ka Hīts kūst no šī smaida. Laiks sākt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, neuztraucoties ne par ko!

********

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dzive-medz-but-ari-gaisos-tonos-20/787692

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000