local-stats-pixel fb-conv-api

Dzīve ir kā rožu lauks...1

8 1

Šis ir stāsts par nevainīgu meiteni mīlestību, sapņiem un dzīves būtību.Mani sauc Melisa. Es esmu 21 gada veca.

Kādu dienu es piecēlos un paskatījos caurumainajos griestos un nodomāju dzīve man nav tā labākā, bet tas nav šķērslis lai es varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Nu tā nu būs jāceļas un jājiet uz darbu. Es strādāju mazā kafēnīciņa pie mana vectāva. Es mazgāju traukus, novācu tos un gāju iepirkt produktus. Es cerēju piepildīt savu sapni par dzīvi Vecrīgā un mazu restorāniņu.

Otrdien es piecēlos un devos uz darbu, bet vectēvs kafēnīcu nebija atvēris. Es devos pie vētēva uz mājām, bet man bija liels uztraukus kā vectēvs mani pieņams. Kad iegāju pa durvīm es vectēvu saucu, bet neatradu nevienu. Kad atvēru vectēva izstabas durvis es ieraudzīju vectēvu ar kādu meiteni manos gados bučojamies. (drīzāk sakot savu darbinieci) Es aiz šoka tūlīt, nekavējoties darbu pametu un apsolīju, ka nekad neatgriezīšos, jo tā jau bija kāda 9 raize.

Nu es devos atpakaļ uz mājām. ( un siena šķūni) Tad es devos uz avīžu veikalu, lai sameklētu kādu avīzi kurā būtu rakstīti vis visādi darba sludinājumi. Kad biju klāt es iegādājos žurnālu. Tad es tā aizrāvos ar lasīšanu ka esjot pāri ielai pat nepaskatījos un tād...man gandrīz uzbrauca mašīna, es skāļi uzbļāvu šoferim, bet kad pamanīju mašīnas vadītāju es sapratu, ka ir jābūt daudz uzmanīkākai...

8 1 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

Dafuq i just read? emotion

1 0 atbildēt