Dziesma noskaņai: https://www.youtube.com/watch?v=fyqkHqnqB-g
Jau ieejot pa durvīm, mani sveicina svaigi grauzdētu kafijas pupiņu un tikko ceptas, siltas ābolmaizes aromāts. Tas man uzreiz lika justies gaidītai, lai gan labi zinu, ka nekas no tā nav speiāli gatavots man. Šī māja vienmēr tā smaržoja. Drīz vien satieku namamāti, kura piedāvā piesēst un nobaudīt gardo ābolmaizi, kas pirms dažām minūtēm izņemta no plīts.
Pie manis pienāk sievietes dēls un izsaka komplimentu par manu ēstgribu. Lai gan vārdi izskan kā nevainīgs kompliments un puiša vaibstos jaušas tikpat nevainīga izteiksme, ar to nepietiek, lai mani apmuļķotu. Labi zinu, ka viņš netieši norāda uz faktu, ka ēdu vairāk kā jebkad, un cenšas pārējos virtuvē atrodošos uzvedināt uz faktu, ka iespējams zem sirds nēsāju jaunu dzīvību. Nezinu, diemžēl vai par laii tā nav.... ēdu vairāk tikai dēļ zālēm...
Izliekos nemanot šo piezīmi un piebeidzu ābolu plīrāgu, kurš jau kā paredzēju, bija super garšīgs. Bet, protams, ka visu vajag izjaukt manām migrēnām. Galvā ieurbās asas sāpes, bet drīz vien tās pārvērtās magos karstuma viļņos.
Attaisnojos, ka vajag uz tualeti un izsteidzos no virtuves pirms manas kājas atsakas strādāt. Nonākusitualetē, es ātri aizbultēju durvis un sabrīku turpat uz grīdas. Man smagi griežas galva un es nevaldāmi trīcu.
Būšu atklāta, nav ne mazākās nojausmas, cik ilgu laiku tur pavadīju, bet zināju, ja drīz neatgriezīšos, mani nāks meklēt. Pirms atstāju tualeti, stipri iekniebju sev abos vaigos, lai tajos atgrieztos sārtums. Muļķīgi, bet pārējo priekšā nevēlos izskatīties vāja un izsmelta.
***
Tas arī viss pirmajai daļai par manu dzīvi. Lūdzu komentāros vai privāti uzdodat jautājumus par jūsu neskaidrībām. Jaunas daļas tiks pievienotas katru nedēļu. Cik garas tās būs, gan jums teikt vēl nespēšu.
Liels paldies, ka lasat, tiksimies nākamnedēļ!
Man vispār kombo - anxiety, ocd, adhd un, protams, depresija, bet to visu var mierīgi kontrolēt 
) Varbūt arī citi vēlas vienkārši tev palīdzēt. 
