Iepriekšējā daļa http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dziva-atmaksa-7/722061
Nozvanīja modinātājs. Šoreiz jau trešo reizi, laikam būs jāceļas. Visu nakti neesmu gulējusi, joprojām cerēdama, ka tas viss bija tikai liels murgs, un mamma tagad ienāks manā istabā un dusmīgi nobērs, ka ir jāceļas kājās, jo brokastis ir jāēd, bet tā nenotiek.
Bet es vēl mazlietiņ tam ticu, ka viss kas vakardien notika, bija tikai liels murgs, kas kaut kad beidzās!
Lēnām pieceļos kājās un cenzdamās vienu kāju pēc otras vilkt pa grīdu, es lēnām pārvietojos uz virtuvi. Ne jau tāpēc, ka es gribētu ēst, bet gan tāpēc, ka man ir jāiedzer, kādas nomierinošas zāles, jo es nespēju vairs par sevi valdīt, jūtos it kā būtu pārlauzta uz pusēm!
Sagrauti ienāku virtuvē, un pieeju pie viena no zāļu skapīšiem. Varbūt man šodien palikt mājās, un pazvanīt skolotājai, ka mamma tā ir vēlējusies? Bet vai maz viņa ticētu, ka to ir teikusi mamma!
Izvelku no skapīša kastīti ar tabletēm, kas parasti mani nomierināja. Es pat nezinu, kā viņas sauc, jo mamma visas šāda veida nomierinošās zāles sabēra baltos trauciņos drošībā, lai es pati tādas nevarētu nopirkt, un par daudz pārdozēt. Dažreiz viņa ļoti rūpējās par mani, bet ko gan no manis varēja sagaidīt!
Pēc māsas nāves es ieslīgu depresijā, un mamma to saprata, tad arī viņa izdarīja visu, lai es nevarētu savainot sevi pati. Visu laiku mani uzmanīja, kas man ļoti nepatika, bet tagad laikam es atdotu visu, lai šeit viņa būtu, un uzmanītu manu ik vienu soli!
Tad vismaz es nejustos tik sagrauti un vientuļi! Izņēmu no trauciņa vienu tableti, un centos nolikt trauciņu skapītī. Pēkšņi mana roka sāka drebēt, kas lika man nomest zemē trauciņu.
Skaļš blīkšķis un tagad grīdu rotāja tabletes. Atkal sajutu gar vaigiem birstam asaras. Es nevarēju tā dzīvot!
Sāku jau skaļāk raudāt, un notupos uz grīdas. Asaras gar vaigiem tecēja straumēm, un es nespēju vairs darīt neko citu. Es biju vainīga pie mammas nāves! Neviens cits, tikai es, ja tā būtne nebūtu paradījusies man sapnī varbūt es vēl būtu kopā ar savu draugu, un blakus man stāvētu mamma, kas mierinātu.
Bet ne viena no viņiem šeit nav, te esmu tikai es, kas mokās sirdsapziņas pārmetumos.
Kad būs nākamā daļa?