Izdzimšana.
Gaisma caurspiež tavus audus,
Tā piekļaujas man tik brīvi,
Augļūdens apņem delnas un pirkstus,
Klusums filtrē manu dzīvi.
Es stāvu uz saules virsmas,
Un tik lēnām sadegu pelnos,
Indīgu ziedu putekšņlapas mostas,
Viss apkārt violetos ziedos.
Tie negrib nevienu redzēt,
Jo acis atvērt nozīmē ciest,
Saulmīlīgi tēli sāk citus dzemdēt,
Viņi negrib lai saule dziest.
