Ieliku dzejolīšus, ceru ka patiks. Brīdinu dzejoļu NAV daudz! Liekam plusiņus, izsakam domas komentāros.
Vienu saules staru,
No debesīm es ņemu,
Un vienu siltu smaidu,
No tevis es gaidu,
Tad sanāks man tīrais prieks,
Un vēderā taureņi dies,
Diez kas tā par sajūtu dīvaino,
Un tomēr tik pazīstamo?
Tā mīlestība kas vēderā mīt,
Bet sirdī tā ciešāk spīd,
Vēl sekunda mirkļa un viss jau būs zudis,
Kā ūdenī klaiņojoš kuģis,
Kas maldoeties krastu meklē,
Un sapņo kā nenokļūt peklē,
Tā sajūta tāda, ka dzirkstele iekšā,
Sadeg simtūkstošiem liesmās...
Šis pēdējais vārds,
Kaklā man kāps,
Un dažādas domas,
Pa galvu man zogas,
Un pēkšņi tik klusi,
Kā nebijusi,
Atmiņa paliks,
Kurš gan to satiks?
Un pēdējā rindā,
Būs sajūta pirmā,
Uz kājām lai stātos,
Es neapstāšos,
Es turpinu iet,
Tikai uz priekš'
Lai sasniegtu visu,
Ko iecerēju.
Tik dzīva un brīva,
Man patīk šī diena,
Caur spīdīgu stiklu,
Es skatīšu visu,
Un kādu mirkli pirms tumsa nāks,
Man skaidrība soļiem kāps,
Kāds mirklis un nu vairs nekā,
Tik es un tu divatā,
Viens solis un tu man nāc klāt,
Un es sāku muļķīgi māt,
Tu pasmaidi un acis tev iemirdzās,
Tik spožas kā 100 liesmas,
Un beidzot mēs brīvi sadodam rokas,
Un pēkšņi man pazūd visas mokas,
Tu klusē un muļķīgi smaidi,
Es pieglaužos klāt, jo tu jau to gaidi,
Tā beidzas mums pasaka šī,
Un neapjaušam to paši,
Es atraujos no skāviena ciešā,
Un ļaujos visam kas priekšā.
