Kā krusas graudi caur zvaigžņu sietu spietu
Traucās raķetes tās spārnotās.
Kā caur naida asaru lietu
Skrēja šīs bestijas daudz lādētās.
Seko spējš sprādziens un mirdzums tai skaitā,
Kad palaists tiek uguns pūķis baisais.
Pasaule slāps gaidās, mokās un naidā,
Un tiks sludināts jauns vadonis slaikais.
Pavēles tam dot būs lemts,
Pār saviem padotajiem, nāves suņiem,
Pirms pats no savas lodes tiks galvā dzelts.
Un tā dvēsele tiks šķelta no paša sapņiem.
Smēdes speltē pat tērauds dzeltē
Kalēja raupjo roku novietots.
Gluži kā šis dzelzs mūsu pasaule mīt peklē,
Kuras dzīlēm tik daudz baismu ir saziedots.
Razorhands
