Dzejas rindas0

Meitene viena,
Ko par Zeltmatīti sauca.
No vaiga diezgan bāla,
Bet skaista pēc velna.
****
Tāds nebija mans nodoms,
Tevi tā samulsināt,
Tāds neveikls gadījums,
Notika aiz ziņkārības.
Vai uz balli nevēlies,
Sapratu ka nevēlies.
Tas novalkāti jau skan,
Bet, lūdzu piedos man.
Ja pāri nodariju,
Ar savu uzbāzību.
Tad mani vairs nežēlo,
Lūdzu mani atvaino.
***
Pārāk daudz, ieraudzīts un nesaprasts,
Pārāk daudz, noklusēts un nepateikts.
Tieši tāpēc, Tev jaukus vārdus teikšu.
Tavās acīs zilajās, saules stari spoži rotājās,
Tavās lūpās sārtajās, smaids jauki spēlējās.
Tu esi mana mīla,
Tu esi mana dzīve.
***