sveiki.
nolēmu izveidot rakstu, ar maniem dzeļojiem, un pārdomām.
tātad.
----------------------------------
Kino.
Sēžu, skatos tv,
nesaprotu kāda jēga no filmām,
kurās ir samākslotas attiecības,
un ne kripatiņa no realitātes.
Filmās viss ir ideāli,
pat neveiksminiekam filmā būt ir skaisti.
Tu galu galā saņem milijonu, ja ne 10,
par kāda idiota un ķēma attēlošanu.
Es varētu rāpot pa ielu,
bet vai kāds man par to dotu milijonu?
protams nē!
Es varētu sevi pazemot,
bet par to naudu dod tikai filmās.
Realitātē nepastāv ideālas attiecības,
ir tikai divi cilvēki, kas cenšas noturēties sacā lomā.
Dzīve tomēr ir galvenais kino.
Vai tad nē?
__________________
***
Mīlestība.
Tu saki,
tu mani mīli.
Neticu.
Pierādi.
Tu aizgriezies un aizej.
Viss cauri.
Un tas viss?
Tikj viegli pazaudēt?
Tik grūti noturēt?
Pierādīt?
Grūti.
___________________
Zagle.
Tu smējies.
Viņš kopā ar tevi.
Es stāvēju malā, un gaidīju,
gaidīju,
bet nesaigaidīju.
Tu viņu nolaupīji.
Jau nākamajā dienā tu sēsi,
un raudi.
Tikai lūdzu nesaki, ka es tevi nebrīdināju,
nu nebrīdināju jau arī,
tikai nesaki to man.
Tu pati zināji,
un uzķēries tāpat kā es.
Muļķīgi, tu saki?
Bet taisnība.
_______________________
Melns.
Pasaule sastāv no melniem laukumiem,
ar laiku tie paliek lielāki.
Drūmi,
bet taisnība.
Saules stari sasniedz reto prātu,
kas ikdienas steigā nav aizmirsis,
ka pastāv arī labās un jaukās lietas.
Ak pareizi, gandrīz jau aizmirsu,
tādu ir maz.
_________________
Lūdzu, nekritizējiet mani stingri, esmu tikai iesācēja.
Bet ja vēlaties man ko parādīt, izlabot man, uzrakstiet paši, tad redzēsim.
Šis drūmi nosvērtasi raksturs dzīvo manī, un tas vienkārši ir veids kā es rakstu un izpaužos.
