Dzeja, atskaņas... "Tiesā mani"0
Auksti graustu meži - mūsu rajoni
Pilsētas - izdeguši džungļi
Zvēri, nezvēri - mūsu stāsti pārprasti
Viens pie otra rīklēm, griežam acis riņķī
Naids no čakrām līst par dvēselēm kas klīst,
par tiem, zini, nepazīstamajiem.
Kāds kritis atkarībā kādā pulverī,
cits no korķa niris odekolona līmenī
Te atkal garāmgājējs, viņš deviņdesmitajos bijis
slepkava atriebējs
Viņa stāsts nenozīmīgs, neuzklausīts,
viņš nīsts un jau nokristīts par nezvēru.
Bailes zīmē šausmu stāstus
sirds tiesā un spļauj lāstus.
Tu esi savādāks - nolādēts
kas pārāk depresīvs - garīgi slims - nepieskaitāms,
kas pārāk tievs vai pārāk rijīgs,
cits pārāk lupatīgs, gan jau slinks
Kamēr tas par tūkstošiem kopts
mīlēts un visur sagaidīts
bet zem čaulas jaus sen apbedīts -
necilvēks.
Kam paveicies, kam nepaveicies,
kurš dzimis mīlestībā, kurš haosā
audzis kā cilvēks vai sprostā
Graustos mēs paši kļūstam vēsi
kā zem hipnozes klīstam,
zemā pašvērtējumā slīkstam
skats meklē kur piesieties citam
bet spogulis stāv tukšs.
Aizveries… ja tev nepatīk, vienkārši aizveries,
un uz savām kļūdām paskaties.
Tās risināt netaisies, citiem nepiesienies