Ir dienas,kad gribi dzīvot,
Un ir dienas,kad gribi mirt.
Tad gribas kādam paskaidrot
Kā tava dvēsele nemanot irst.
Un nekam nav nozīmes
Ja neviens tevī neklausās.
Tu lēnām žūsti kā sausas rozīnes
Kuras kāda žurka izbradās.
Varbūt tā žurka esi tu?
Sevi samin tik stipri,
Klusi un lēni.
Ka otrreiz vairs nepiedzimtu.
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
Kad uz minūti tevi ieraudzīju,
Man vajadzēja simts vasarais,lai aizmirstos.
Katra sekunde bija domu apvīta
Jo kādreiz es kusu tavos apskāvienos.
Ik vakaru un rītu
Es tev kā parādu pieskaitītu.
Jo ilgas pēc tevis
Man saprātu zog.
Kamēr simts vasaras paiet
Es leduspuķēm apbērta.
Dzīve man garām iet,
Jo mīlestība pret tevi nav pievarēta.
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
Man liktenis nav zināms,
Jo tam noslēpums savs.
Es varētu zīlēt un minēt
Bet tas skrien pa priekšu nenogurdināms.
Tas ātrāks par mani pašu
No dzīves gūstu tikai dvašu.
Siltu,bet pārsvarā aukstu.
Jo no savas dzīves es gurstu.
Šķiet likteņa rokas mani tur,
Lai nemaldos es
Bet kādēļ tas neaptur.
Kad dzīves straume mani nes?
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
Man škiet,ka cilvēki jūk prātā
Kad viņu roku telefons rotā.
Vajag lepni savā vietā "iečekoties".
Par svešu zemju apceļošanu palieloties.
Ielikt skaistu bildi profilā
Lai citi nopūšas apbrīnā
Cik tu burvīga un skaista
Ilgi pozētajā pašiņā.
Tā vietā,lai lasītu grāmatas,
Tu galvu ekrānam noliekusi.
Tavs telefons tev kā lamatas,
Jo bez tā dzīve kļūst panīkusi.
Un brīdī,kad jāiet gulēt
Tu nebeidz ar pirkstu ekrānu skrullēt.
Un kad pienāk rīts
Rokas pašas steidz telefonu meklēt.
