2

 41  0

Ir dienas,kad gribi dzīvot,

Un ir dienas,kad gribi mirt.

Tad gribas kādam paskaidrot

Kā tava dvēsele nemanot irst.

Un nekam nav nozīmes

Ja neviens tevī neklausās.

Tu lēnām žūsti kā sausas rozīnes

Kuras kāda žurka izbradās.

Varbūt tā žurka esi tu?

Sevi samin tik stipri,

Klusi un lēni.

Ka otrreiz vairs nepiedzimtu.

^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^

Kad uz minūti tevi ieraudzīju,

Man vajadzēja simts vasarais,lai aizmirstos.

Katra sekunde bija domu apvīta

Jo kādreiz es kusu tavos apskāvienos.

Ik vakaru un rītu

Es tev kā parādu pieskaitītu.

Jo ilgas pēc tevis

Man saprātu zog.

Kamēr simts vasaras paiet

Es leduspuķēm apbērta.

Dzīve man garām iet,

Jo mīlestība pret tevi nav pievarēta.

^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^

Man liktenis nav zināms,

Jo tam noslēpums savs.

Es varētu zīlēt un minēt

Bet tas skrien pa priekšu nenogurdināms.

Tas ātrāks par mani pašu

No dzīves gūstu tikai dvašu.

Siltu,bet pārsvarā aukstu.

Jo no savas dzīves es gurstu.

Šķiet likteņa rokas mani tur,

Lai nemaldos es

Bet kādēļ tas neaptur.

Kad dzīves straume mani nes?

^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^

Man škiet,ka cilvēki jūk prātā

Kad viņu roku telefons rotā.

Vajag lepni savā vietā "iečekoties".

Par svešu zemju apceļošanu palieloties.

Ielikt skaistu bildi profilā

Lai citi nopūšas apbrīnā

Cik tu burvīga un skaista

Ilgi pozētajā pašiņā.

Tā vietā,lai lasītu grāmatas,

Tu galvu ekrānam noliekusi.

Tavs telefons tev kā lamatas,

Jo bez tā dzīve kļūst panīkusi.

Un brīdī,kad jāiet gulēt

Tu nebeidz ar pirkstu ekrānu skrullēt.

Un kad pienāk rīts

Rokas pašas steidz telefonu meklēt.

Komentāri 2

0/2000