http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dvinu-nedienas-8/648584
- Jūs esat tik saderīgi, ka paši tiksiet galā, - Kristīne izsmejoši atteica un pagrieza Elīzai muguru.
Elīza nebija gatava lūgties, lai uzzinātu patiesību. Viņa pati paprasīs Rūdolfam paskaidrojumus.
Laura saprata par ko iet runa, tomēr ne šeit un tagad vēlējās to paziņot. Viņa zināja, ka labāk to izdarīt, tad, kad netiks novērotas no malas.
Stundas laikā Elīza juta pārējo meiteņu skatienus un ķiķināšanu. Ko gan Rūdolfs tādu bija izdarījis, ko Elīza nespētu pieņemt? Bija pretīgi sajust pārējo izsmieklu, tāpēc uzreiz pēc pirmās sporta stundas, Elīza, paskaidrojot skolotājai, ka jūtas slikti, atprasījās no nākošās nodarbības.
Viņa slepus ielavījās telpā, kur puiši sportoja. Rūdolfs šobrīd tieši stāvēja malā un neko nedarīja. Neuzkrītoši viņam pamājot, Elīza tika ievērota un kaut ko pasakot skolotājam, Rūdolfs nāca meitenes virzienā.
- Tu jau sailgojies? – puisis apskāva Elīzu. Viņš bija noskrējies un uz krekliņa varēja redzēt sviedru atstātās pēdas, tomēr tas viņu padarīja tikai seksīgāku. Elīza pirmo reizi redzēja viņu tik apspīlētā kreklā un skats bija uzbudinošs.
- Kāpēc tu aizgāji no vecās skolas? – jau stundu Elīzu nelika mierā šis jautājums un viņai bija jāzina patiesība.
- Kāpēc tāds jautājums? – Rūdolfs uzdeva pretjautājumu.
- Kristīne ieminējās, ka zinot mani, es nespētu būt kopā ar tādu kā tu, - pēdējos vārdus Elīza uzsvēra, - Un atlikušo stundu es jutu pārējo meiteņu izsmejošos skatienus.
- Tas tikai nozīmē to, ka Kristīne neizstāsta visu, - Rūdolfs piekļāva Elīzu sev vēl tuvāk klāt.
- Bet ko viņa stāsta? – Elīza nelikās mierā.
- Sarunājam tā, ka es tagad došos atpakaļ uz stundu, - Rūdolfs ieminējās, - Bet pēc tam mēs abi dosimies parunāties. Tā nav piecu minūšu saruna, bet es atprasījos tikai uz to laiku.
- Tas ir garš stāsts? – Elīzu pārņēma satraukums un nemiers.
- Diezgan garš, - Rūdolfs atbildēja un maigi noglāstīja Elīzas vaigu. - Bet ļauj man to izstāstīt pirms pieņem pārsteidzošus secinājumus. Sarunāts?
- Labi, - Elīza piekrītoši māja ar galvu un ļāva puisim atgriezties nodarbībā.
Satraukums un iekšēja neziņa par to, kas būs, nedeva mieru. Elīza aizgāja līdz vietējam kioskam, kurā vienmēr varēja dabūt visu, ko nepārdeva citur. Nopērkot cigarešu paciņu, viņa devās uz skolēnu izveidoto pīpētavu, lai pārdomātu turpmāko rīcību.
Elīza, tāpat kā māsa, neaizrāvās ar pīpēšanu, tomēr reizēm sakārojās un šis bija viens to tiem brīžiem. Aizdedzinot cigareti un izpūšot pirmo dūmu, Elīza nedaudz ieklepojās. Tas bija tikai pie pirmā dūma.
- Ko tu te viena dari? – kāda balss iztraucēja meiteni, nobiedējot viņu.
- Nepielavies tā! – Elīza pārmetoši aizrādīja.
- Piedod, - Ēriks atvainojās. Viņš neapmeklēja sportu jau gandrīz mēnesi, jo neveiksmīgi sastiepa potīti un ārsts neļauj sportot vēl pāris nedēļas, - Tomēr, kāpēc tu esi šeit?
- Domāju, - Elīza atteica, - Arī vēlies? – piedāvājot cigareti, Elīza pastiepa attaisītu paciņu uz drauga pusi.
- Var jau, - Ēriks pats izvilka savas cigaretes. Elīza izskatījās manāmi pārsteigta.
- Tu esi sācis pīpēt? – meitene jautāja.
- Pēdējā laikā sanāk vairāk kā parasti, - Ēriks mierīgi noteica, aizdedzinot savu cigareti, - Un par ko tu domā?
- Ko tu zini par Rūdolfu? – Elīza pēkšņi jautāja.
- Neko daudz, viņš ir jauniņais, - puisis tomēr neteica visu līdz galam un draudzene to juta.
- Un kas ir tas, ko tu tomēr esi dzirdējis? – Elīza nelikās mierā.
- Esmu dzirdējis, ka viņš .. – Ēriks iesāka.
- Ka viņš pats visu paskaidros, - Laura pabeidza.
Viņa paskaidrojot skolotājai, ka nevēlas atstāt māsu vienu, arī pameta nodarbību. Zinot, ka Elīza stresa situācijās vienmēr vēlas uzpīpēt, nebija grūti atrast māsu. Šobrīd Laura bija dusmīga uz draugu, kas vēlējās stāstīt to, ko tikai vienam cilvēkam ir tiesības paskaidrot.
- Tu arī kaut ko zini, - Elīza izskatījās vīlusies. Visi zināja, tikai viņa viena neko nesaprata.
- Ir šāda tāda informācija internetā, tomēr domāju, ka tā ir pārspīlēta un ne visu viedokļi par notikušo tur ir aprakstīti, - Laura atteica.
- Cik vēl līdz zvanam? – Elīza pajautāja, lai saprastu vai viņai ir laiks aiziet līdz datorklasei vai arī jāgaida tikšanās ar Rūdolfu tepat.
- Piecas minūtes, - Laura atteica, - Tu aizsūti īsziņu viņam kur esi un mēs tev sastādīsim kompāniju, līdz Rūdolfs parādīsies.
- Nu labi, - māsa piekrita. Uztraukums palielinājās un vēderā viss sagriezās. Šobrīd Elīza necieta šīs sajūtas, jo nezināja ar ko viss beigsies.
Laura iekšēji lūdzās kaut Rūdolfam tiešām būtu skaidrojums tam visam, savādāk māsas sāpināšana būs neizbēgama. Arī sliktie puiši tiek nepatiesi apsūdzēti un Laura cerēja, ka šī ir viena no tā reizēm.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dvinu-nedienas-10/648831
