http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dvinu-nedienas-16/650067
- Laura! – Ēriks nekļūdīgi piegāja klāt īstajai māsai un maigi noskūpstīja viņu. Laura bija lūgusi pārāk neizrādīt mīļumu, tomēr ir saprotami, ka rīta buča pienākas. Elīza smaidot vēroja balodīšus un neizjuta ne mazāko skaudību pret viņiem. Laura ilgi neļāva turpināties skūpstam, atraujoties un palūkojoties māsas virzienā, tomēr redzot viņas patieso smaidu, Laura nomierinājās un ļāva Ērika rokai paņemt viņas plaukstu.
- Elīza! – Rūdolfs straujiem soļiem tuvojās no mugurpuses un meitenes sirds apmeta tūkstošiem kūleņu, - Pagaidi! - viņš smaidot piebilda, redzot, ka meitene pazūd aiz skolas durvīm. Elīza vēl nebija gatava redzēt Rūdolfa acis, kas melotu, tāpēc rīkojās iespējams bērnišķīgi iebēgot tuvākajā tualetē.
Iespundējoties vienā no kabīnēm, Elīza nolēma neiet no tās ārā līdz pirmajam zvanam uz stundu. Tualetes durvis atvērās un viņa turpināja klusi sēdēt, lai nepievērstu sev lieku uzmanību.
- Viņš ieradās! - Kristīnes balsi Elīza atpazītu jebkur, - Man atlika aizsūtīt tikai vienu īsziņu un viņš bija klāt.
Elīza saprata, ka klasesbiedrene runā pa telefonu un priecīga atstāsta notikumus, kas vakar risinājušies, nemaz nenojaušot, ka kabīnē ir viņas konkurente, kas vairs nepiedalās spēlē.
- Nē! - Kristīne skaidroja klausules galā esošajai personai, - Es zinu, ka viss būs kārtībā. Mūs neviens neredzēja un viņš nāks vienmēr, ja saukšu. Kad vajadzēs, tad paziņošu to arī tai fūrijai, bet pagaidām, lai domā, ka viss ir labi.
Kristīnes smiekli lika Elīzai nodrebināties. Viņa vēlējās iziet no kabīnes un parādīties, lai Kristīnes pašapmierinātā sejas izteiksme izmainītos. Tomēr iekšējo sajūtu vadīta viņa nolēma paklusēt. Viņa šobrīd bija izdevīgākā pozīcijā. Viņa zināja, ka abi kaut ko plāno pret viņu, tātad viņa to varēja izmantot savā labā.
Tēlojot, ka viss ir kārtībā un turpinot attiecības viņa būtu soli priekšā. Rūdolfa skūpsti nebija tik nepatīkami, lai tos neturpinātu izbaudīt. Arī jūtas nebija zudušas, lai arī Elīza vēlētos, lai tā notiktu. Viņa varētu censties ieriebt viņiem, esot tuvumā. Ir taču teiciens, ka draugus turi tuvu, bet ienaidniekus vēl tuvāk.
Pagaidot, kad Kristīne atkal iziet ārā, Elīza neuzkrītoši sekoja. Ieraugot, ka Rūdolfs viņu joprojām gaida pie klases durvīm, viņa uzsmaidot puisim tuvojās.
- Piedod, laikam brokastīs ko nelāgu apēdu, - Elīza atvainojās uzspiežot uz vaiga mīļu buču.
- Esmu noilgojies, - Rūdolfs priecīgs apskāva meiteni.
- Es arī, - Elīza meloja. Kā gan viņš varēja būt tik patiess un melot vienlaicīgi? Viņa zināja, ka nebūs viegli, tomēr cerēja, ka tas viss ilgi neturpināsies.
- Man ir kāds piedāvājums, par kuru parunāsim vēlāk, - Elīza koķeti teica un ļāva, lai Rūdolfs viņu aiz rokas ieved klasē.
Laura šokēta skatījās kā māsa ienāk kopā ar Rūdolfu un jautājoši uzlūkoja viņu. Redzot, ka viņa dod zīmi, ka viss ir kārtībā, Laura zināja, ka paskaidrojumi būs vēlāk. Kas notika pa šīm desmit minūtēm? Kāpēc viņi izlaba? Vai Elīza ir ieplānojusi ko tādu, ka visi par to dabūs dzirdēt? Šī būs mokoša diena, jo atbildes tiks saņemtas tikai vakarā.
Elīza pārliecināta ienāca klasē, veltot Kristīnei uzvarošu skatienu. Kristīne var domāt, ka ir vadībā, bet tā nebūs, kamēr Elīza spēs tēlot un neatklāt visu ko zina.
- Katru dienu klasē parādās jauns pārītis, - Kristīne nicinoši teica, - Cik jauki! – ar pārspīlētu prieku viņa piebilda.
- Aizveries! – Rūdolfs norūca, tā liekot Kristīnei uz brīdi sastingt. Elīza samulsusi novēroja abus.
- Tu nebūsi tas, kas mani mācīs, - Kristīne aizvainota pateica un izslējusi degunu pagriezās, lai ieņemtu savu vietu. Elīza ar Rūdolfu arī apsēdās savās vietās.
- Tev viss kārtībā? – Rūdolfs gādīgi jautāja.
- Kāpēc lai nebūtu? – Elīza nesaprata.
- Vairs nav slikti? – puisis atgādināja. Elīza pēkšņi aptvēra, ka gandrīz pati apjuka savos melos. Būs jāpacenšas vairāk.
- Nelabums atkāpies, - viņa mīļi pasmaidīja un izvilka no somas grāmatas, lai mācītos.
- Šodien tiksi uz mēģinājumu? – Rūdolfs vēlējās zināt.
- Protams, - Elīza atteica. Lai viss izdotos, vajadzēja turpināt iesākto, - Sestdien iespējams būs neliela ballīte pie mums tuvāko draugu lokā. Tu būsi?
- Un vecāki? – Rūdolfs bija ieinteresēts.
- Viņi dodas ceļojumā. Mūs pieskatīs ome, bet ar viņu visu var sarunāt, - Elīza smaidot piebilda.
- Tad es būšu, - Rūdolfs piekrītoši pamāja.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dvinu-nedienas-18/650326
