Čau spoki!
Pēc ilga laika izdomāju ielikt kādu savu dzejolīti.
Piedodiet par grammatikas kļūdām, un komentāros kritiku/ieteikumus.
Pa atslēgas caurumu, kāds klusiņām raugās,
Mazo cilvēka dvēselīti vēro tas.
Raugās kā sapņo mazā dvēselīte,
Kā dvēselītes sapņi piepildās...
Pa atslēgas caurumu, kāds klusiņām skatās,
Jauno dvēselīti – cilvēka tas skatās.
Kā tā jaunībā kļūdas pieļauj,
Kā izdara izvēles kas iespaido dvēselīti.
Pa atslēgas caurumu, kāds klusiņām vēro,
Kā dvēselīte cīņu cīna.
Kā sadzīvo ar likteni,
Kā nepiedod tam.
Kā spītē sev un citiem,
Kā piekāpjas,
Kā cieš, un no jauna smej par dzīvi.
Pa atslēgas caurumu , kāds vēro dzīvi šo.
Tas iekšā nenāk, prom nedodas.
Tas pacietīgi vēro, kā šī dzīve rit...
