Sveiki Spoki!
Piedodiet, ka tik īss. Bet tomēr...Pārdomām. 
Šodien pierakstijos spokos un man uznāca iedvesma uzrakstīt par draugiem.Mums katram tie ir un man šķiet, ka tie ir ļoti jāsargā. Nēesmu nekāds filozofs vai pavēlnieks, un es nebēdēšos, ja man būs mīnusi. Bet varbūt padomā, ja esi sastrīdējies ar draugu...Palūdz piedošanu. Kaut arī viņš pie tā ir vainīgs- viņš to nedarīja speciāli. Kaut arī Tev tā liekas.Draugs ir tāds pats cilvēks kā Tu. Un vai tad tas būs tavs draugs, ja to darīs tīšām vai specāli? Varbūt tieši tagad tavs draugs lasa šo pašu vārdu, šo pašu teikumu. Varbūt kādreiz sanāk samelot... Varbūt kādreiz sanāk aprunāt vai sarunāt muļķības. Un tad rodas strīds. Vai arī - Kāds ienaidnieks cenšas jūs sanaidot. Ja tu to nojaut- Pasaki draugam un viņš tev ticēs.Bet, ja Tev draugu cenšas atņemt... Neturi to cieši, cieši. Es tā darīju... Un draugu pazaudēju. Palaid to. Un Tu redzēsi, kā viņš atnāks atpakaļ. Šis raksts ir kā izmisuma sauciens. Un to rakstot - es pati sevi mierinu.Pat ja Tu neesi sastrīdējies ar draugu - izlasi un tad piezvani viņam un pasaki -"Piedod..." Draugs pajautās - "Par ko?" Un tu pasaki - "Par visu un par neko" Gan jau viņš sapratīs. Un ja nē - Tas ir Tavs draugs un Tev viņš patīk tāds kāds viņš ir. Vai ne?
