Labrīt, labdien, labvakar, un paldies visiem kas vēl lasa manus stāstus, pēc manas ilgās prom būtnes. Bet man ir paziņojums.Cilvēki,kuriem ir whatsapp.Tātad,ir izveidota grupa,kurā var čatot ar spoku rakstniecēm,tajā skaitā spoku literatūas zvaigznēm-Kimbeliiiii, tommygirl, kā arī Wild Rose. Šajā grupā ir ļoti vajadzīgi dalībnieki. Tie,kas ieinteresēti,tie uzrakstiet man vai Wild Lord,vai Wild Rose vēstulē savus numurus,pievienosim! Rakstat! ************************************************************************************************************************* Ignorēju Luī ziņu un nolēmu iepazīstināt Rihardu ar mammu, simtprocentīgi tās ir kaut kādas blēņas vai bērnu spēlītes
-Mammu, tas ir mans puisis Rihards! Tikai pagājušo nedēļu iepazināmies! -Es meloju, jo negriēju klausīties mammas pārmetumus, kāpēc es viņu slēpu un neiepazīstināju.
-Mīļā, mēs esam pazīstami ilgāk. Mēs esam pazīstami jau 5 mēnešus, mēs kopā izklaidējāmies, un tā tālāk... -Viņš paskatījās uz mani piemiedza ar aci, un vēl paraustīja uzacis, tikmēr mamma košļāja briļļu galu, un skatījās un Rihardu, kā uz piedzērušos nabagu.
-Rihard, tu varēsi nakšņot pie mums, tu taču neiesi uz mājām šādā stāvoklī?! Vai ne?! -Mamma ar Gundegu aizgāja uz virtuvi par kaut ko apspriesties, tikmēr man vajadzēja izmantot situāciju.
-Rihard, neko neatklāj manai mammai, neskaties viņai acīs, ja kaut ko nesaproti, paklusē es atbildēšu, un, ā, starp citu nespēlē viņas šahu bez atļaujas, tā viņai ir svēta lieta, galvenais nepieskaries! -Viņš tikai māja ar galvu un teica, ka visu saprata.
-Meitiņ! Panāc! Mammai vajag tavu palīdzību! -Es biju pārbijusies ko viņa man teiks, tāpēc nolēmu izskatīties ļoti nogurusi un miegaina.
-Tā, viss netēlo! Man vajag tavu palīdzību! Ko man taisīt vakariņās, kas viņam garšo? -Viņa jau no skapīša ņēma ārā miltus.
-Viņam garšo lazaņja ar kūpinātu vistiņu un zaļajiem salātiem. -Viņa aši ņēma šķēres ko griezt salātus.
Es atgriezos istabā, bet tur jau gulēja Rihards, jeb tā teikt atplīsis, paņēmu segu un viņu apsedzu.
-Mammu vari vakariņas netaisīt, viņš guļ! -Es viņu noskūpstīju uz pieres un devos augšā arī pie miera.
♣◘♣♣♣♣♣♣♣♣♣♣
Pamodos ļoti agri, jo blakus mājas suns sāka riet. Es taču mammai teicu, ka lai netaisa vakariņas, jo Rihards guļ, tomēr viņa uztaisīja salātus un lazaņju, bet kūpināto vistiņu nē, jo mums nav mājās vistas, mamma reti, kad ēd vistu. Paskatījos istabā, kur gulēja Rihards, viņa tur nebija, gan jau pa nakti pamodās un aizgāja mājās.
-Esmu klāt! -Rihards ieskrēja istabā aizelsies, bet ar ziediem.
-Tu tās no kaimiņu mājas? Tās kaimiņiene centās uzaudzēt divus gadus, viņa pirka speciālo zemi tām. Bet tomēr ziedi skaisti, paldies. Kuš, mamma vēl guļ, vai sliktākajā gadījumā ar riteni aizbrauca pie Gundegas šahu spēlēt.-Ieliku ziedus vāzē, un aicināju Rihradu uz virtuvi.
-Piedod, ka vakar nesagaidīju vakariņas, man ļoti liels kauns. Vai varētu dabūt tavas mammas pagatavotos salātus un lazaņju? -Viņš tiecās pēc krūzes, lai mierīgi iedzeru kafiju, taču mājās iesteidzās Luī, stresaina, un neapmierināta.
-Rihard! -Viņa pienāca klāt pie viņa un iesita pļauku.
-Ne tagad, Luī, neredzi, ka mēs ar Missiju dzersim kafiju? Vēlāk... -Neizskatījās, ka viņa būtu apmierināta ar vārdu ''vēlāk''.
-Jūs esat pazīstami? -Es gandrīz nometu krūzi karstas kafijas, Rihards paspēja nolikt to uz galda, bet joprojām biju izbrīnīta.
-Jā, esam, pat ļoti tuvu! Viņš teica, ka pameta tevi un atgriezās pie manis, jo teica, ka ir izmisis. -Šitas teksts manī dusmas parāva, kāpēc viņš mani pameta? Es laikam zinu iemeslu, puisis ar kuru dejoju ballē.
-Atgriezās? Jūs jau esat bijuši kopā? -Šī bija kulminācija, es pret Luī, bet ienāca mājās Gundega un mamma, tagad viņām viss būs jāpaskaidro...
