Čau!
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Divas-naves-viena25/737180">Divas nāves vienā 25
‘’Es laikam nespēšu pastaigāt.’’
‘’Es gan gribu saldējuma kokteili.’’ Niks lēnām piecēlās no dīvāna un šļūca uz virtuves pusi.
Tik dīvains vakars un tam nedrīkstēja nepiekrist. Kā pusaudži, viņi sēdēja uz dīvāna, ēda daudz un skatījās filmas. Viņi smējās komēdijās un šausmu filmās līdz asarām, apsprieda katru filmu notikumu un atcerējās visforšākās ainas. Tas bija dīvaini, bet patīkami.
Bet Nika varēja pa īstam domāt tikai par citu.
Viņa sasodīti gribēja beidzot uzzināt, kas vispār notiek.
Niks tagad bija pavisam savādāks kā agrāk. Viņš smējās no sirds un acīs nebija neviena grama skumju un veco rētu. Viņš nebaidījās smejoties uzgulties virsū Nikai un nogāzt viņu dīvānā vai sākt kviegt kā sivēns no pārlieku lieliem smiekliem.
Viņš tik ļoti centās, bet Nikas smiekli tā arī palika samāksloti.
Vienīgais, ko viņa gribēja ir pasēdēt kaut kur vienai un nedzirdēt pļāpīgo Nika balsi.
Nebija tā, ka Niks viņai nemaz neinterisētu, pilnīgi otrādi, bet lieta nebija Nikā, bet gan pašā viņā, tas, kāds cilvēks viņa ir.
Cik ilgi viņa tā izturēs?
Nika dzirdēja, kā atveras ledusskapis un Niks, dungodams kaut ko pie sevis, vāc ārā vajadzīgos produktus.
Nika sarāvās, kad pie loga kāds sāka skrāpēties. Viņa paslēpās dīvānā un ar acīm meklēja ieroci, ja nu gadījumā tas ir zaglis.
Veltīgi. Nika sarullēja avīzi un tuvojās logam. ‘Jēziņ, īsts kara ierocis man rokās.’
Logs atsprāga vaļā un pa to iznira roka ar mazu kastīti. Nika aši to paķēra un aizcirta logu. Viņa atvēra kastīti un ieraudzīja tur atmiņas karti.
Nika paķēra no guļamistabas Nika datoru un aizsteidzās uz vannasistabu. Šeit blendera troksnis bija klusāks, bet dīvaini baltā istaba uzdzina bailes Nikai.
Viņa ievietoja atmiņas karti un atvērās viena mape.
Nika atvēra to.
Nika8132
Niks8133
Viņas un Nika mape?
Nika uzklikšķināja uz savas mapes. Parādījās gan dokumentu faili, gan video.
Klona informācija
Un video
Nikija
Pirmā diena
Virtuvē vēl mirkli grabēja blenderis. Nika zināja, ka vēl var laimēt pāris zelta vērtas sekundes. Viņa atvēra dokumenta failu.
Šeit bija doti visi šķiet iespējamie dati par Niku. Gan pilna asins analīze, gan ķermeņa parametru dati, gan ādas krāsa un īpašās iezīmes.
‘’Nika?’’ Tālumā aiz durvīm iebrēcās Niks.
‘’Esmu tualetē!’’
‘’Tev viss labi? Varbūt es pārcentos ar to mērci?’’
‘’Nē, nē, viss kārtībā, sieviešu lietas.’’
Nika apjuka no sava sakāmā. ‘Sieviešu lietas, jēziņ, labāk neko nevarēju izdomāt!’’
Nika gribēja vēl nedaudz paskatīties, vēl nedaudz uzzināt. Ja nu tepat blakus ir atbilde uz visu?
‘’Nikija’’
Viņa grib zināt to meiteni.
Nika ieslēdza videoklipu.
Uz mirkli ekrāns bijja pavisam tumšs. Nika ieslēdza uz pašu klusāko un saliekusies mēģināja kaut ko sadzirdēt vai ieraudzīt.
Video ir garš. Gandrīz piecas minūtes.
Un viņa ieraudzīja savas līdzinieces veselīgo, jauneklīgo seju.
‘’Sveiki,’’ meitenes seja bija tuvu kamerai, tā smaidīja ar tik plašu un īstenu smaidu, ko no Nikas būtu grūti izvilkt, ‘’mani sauc Nikija Spensa, esmu šīs burvīgās labaratorijas darbiniece.’’
Nikija sāka atmuguriski iet, atklājot skatu aiz sevis. Baltas sienas un grīda, galdi un krēsli. Viss bija tik kodīgi balts un tīrs.
‘’Iepazīstieties ar pasaules projektu, kas izmainīs visu jūsu dzīves uztveri.’’
‘’Nika?’’
Nika aši apstādināja video un aizvēra ciet klēpjdatoru. Viņa bija panikā, elpot bija grūti un viss, ko bļāva smadzenes, pārvērtās vienā lielā putrā.
‘Slēp, slēp.’
Nika aizbāza datoru aiz dvieļu kaudzes un nedaudz to piekārtoja. Kad viņa attaisīja vannasistabas durvis, par mata tiesu Nika izvairījās no puiša.
‘’Jēziņ, nebiedē mani tā!’’
‘’Viss kārtībā, tu visa trīci!’’
Niks saķēra meitenes rokas gluži tāpat kā Nika saķēra viņas toreiz labaratorijā. Viņš apskatīja meiteni no galvas līdz kājām un pievilka sev klāt.
Viņi klusēja un tikai skatījās viens uz otru. Nikas smagā elpa, kas nevarēja nomierināties un kamols kaklā. Nika atkal skumjās, dziļās acis, kuras likās meitenei bezgala miklas un stiklainas, pilnas ar nevajadzīgām emocijām.
‘’Es iešu gulēt un tev jādara tāpat.’’
