Divas nāves vienā`1716

Nu ko, solītā daļiņa klāt!
Visiem atļauju šodien izdzert pa glāzītei par maniem svētkiem! :D Gaidiet sestdienu un jaunu daļiņu. Woop wooop

Nika ieradās pie personāla ieejas durvīm tieši pussešos. Viņa klauvēja vairākas reizes, bet neviens nevēra vaļā. Pēc pāris Nikas klusajiem pie sevis rūcieniem, durvis atvēra druknais Karls. Ēkā, it kā kaut kur dziļi un tālu, skanēja mūzika. Vīrietis pasmaidīja meitenei un aizveda līdz Vinsa kabinetam. Vīrietis nebija viens, par ko Nika bija izbrīnīta. Viņa nedaudz nokautrējās un palika stavam durvīs.
‘’Nāc, nāc, iekšā, mēs tevi gaidījām.’’
Blakus Vinsam stāvēja jauns puisis, varbūt Nikas gados. Viņa iegāja dziļāk telpā un paspeida puiša sniegto roku.
‘’Džonss,’’ puisis pasmaidīja meitenei. Vispār, viņi bija ģērbušies diezgan līdzīgi- Nika bija savā ierastajā melnajā jakā, kas bija arī puisim, ērtos, melnos dzīnsos un zābakos. Abi aplūkoja viensotra apģērbu un kopā ieķiķinājās. Viņi saprata, bet Vinss īsi nošķobījās un apsēdās savā vietā.
‘’Džon, izrādi meitenei mūsu bāru un vēlāk aizved uz kopējo ģērbtuvi. Sameklē ko labu viņas pirmajai, nozīmīgajai dienai.’’
‘’Tiks darīts,tēt’’Džons pamāja priekšniekam un kopā ar Niku izgāja no Vinsa kabineta.
‘’Tēt?’’
Džons pagriezās pret meiteni un uzsmaidīja. Viņi nebija nemaz līdzīgi. Vinss , savukārt, saviem gadiem izskatījās lieliski. Grumbiņu teju nebija un āda izskatījās jauna un svaiga. Tagad Nika sāka šaubīties par savu domu par dīleriem. Vinss noteikti nelieto.
Džonss veda Niku pa visiem iestādes stūriem. Izrādās, ka tās durvis ar vārdiem, bija striptīzdejotāju istabiņas. Viņas visas izskatījās kā deviņdesmito-astoņdesmito gadu modeles ar visu savās vietās.
Sākumā Džonss viņu iepazīstināja ar darbu, visu izrādīja un paskaidroja, tad abi ienāca kopējās ģērbtuvēs. Visi jau bija pulcejušies šajā telpā. Vinss dzēra kafiju un no kafijas krūzes malas vēroja meiteņu augumus. Džonss izņēma no milzuma pakaramajiem un drēbēm Nikai ērtas bikses un spilgti zaļu topiņu.
Kad mēs ar Džonu izgājām no ģērbtuves, ēka bija pilna mūzikas. Jau bija sapulcējušies daudz cilvēku un Luī pēc stundas sāks savu iznācienu.
Džons veda Niku pa koridoriem, uzlicis roku un muguras. Daudz viņš nerunāja, bet meitene juta, ka viņš ir labs puisis, gluži kā viņa tēvs. Džons tikai nedaudz kautrējās, tāpēc bieži greizu aci lūkojās uz Niku, cenzdamies nopētīt viņu, cik vien labi var.

Pirmā darba stunda noritēja mierīgi. Nika jau bija iesildījusies dzērienu pienešanā pie galdiņiem un klientu apkalpošanā. Viņai patika te. Klienti jokoja un bija pieklājīgi. Pat brīnums bija tas, ka pagaidam meitene nav rtedzējusi nevienas ripiņas vai pulverus šeit. Bet varbūt nakts vēl nemaz nav sākusies...
Nika tika nosūtīta uz noliktavu, lai paņemtu vēl ledu un augļus.
Meitene ar otro meklēšanas reizi atrada noliktavu un, paņēmusi visu vajadzīgo, atgriezās atpakaļ bārā. Mūzika bija mainījusies, liekot visiem zālē saprast, ka vēl nedaudz un pirmā meitene izies uz skatuves. Viņa bija laimīga. Apkārt viņai visi bija jauki un draudzīgi un meitene nejuta negrama spiediena. Nika pat izsapņoja pa ceļam uz noliktavu un atpakaļ uz bāru, kā prasīs Vinsam kādu pirmo iemaksu. ‘Viņš noteikti sapratīs.’ Nika nebeidza starot.
‘’Es atnesu, Kik,’’ meitene piegāja pie savas otrās priekšnieces un sastinga, vien paskatoties uz leti. Kika pamāja Nikai, lai meitene apkalpotu jauno puisi. Nikai nemaz nebija iebildumu.
Viņa sataisīja margaritu un pasvieda glāzi zem puiša deguna.
‘’Ko tu te dari?’’
‘’Es tevi meklēju...’’ Niks izskatījās atkal bēdīgs. Atkal viņa acis skatījās sazin kur un atkal viņš bija nekāds. ‘’Es gribēju palūgt piedošanu un pasaukt tevi atpakaļ pie sevis.’’
‘’Nik, varbūt es ieiešu pie tevir rīt. Man šodien naktī ir maiņa.’’
‘’Bet rīt tu man nepiedosi.’’
Nika nopūtās un novērsās no puiša. Viņš ir tik dumjš un gluzi kā bērns,kur Nika pie visa pati bija vainīga.
‘’Zini, pagaidi mani te, iedzer kaut ko un es dabūšu pāārtraukumu pāris minūtes, kad mēs parunāsim, skaidrs?”’
Puisis pamāja ar galvu un nozuda glāzes dziļumos. Meitene centās atgriezties pie darba, bet nespēja.
Viņa nezināja pa kuru laiku, bet tagad bārs bija pilns ar cilvēkiem. Daļa cilvēku dejoja, bet cita daļa runājās un baudīja savus dzērienus grupiņās. Viņai sāk patikt te vēl vairāk un vairāk.
Meitene sāka spodrināt glāzes, kad bārā iestājās pilnīga tumsa un klusums.
Skatuves vidū iemirdzējās viena prožektora gaisma. ‘’Esiet laipni aicināti, draugi.’’
Pūlis uzsprāga ovācijās un arī Nika applaudēja līdzi viņiem.
‘’Lai sākas mūsu nakts.’’
Atkal ēku pārņēma tumsa, bet drīz vien ieslēdzās tumši sarkanas gaismas, un Lūī sāka savu brīnišķīgo priekšnesumu. Cilvēki turpināja lielā daudzumā pasūtīt savus dzērienus. Nikai nācās skraidīt turpu šurpu un ar vienu aci vērot Niku un katru viņa kustību.
Nikai jau pēc divdesmit minūtēm nācās atkal iet pēc ledus. Nika atgriezās atpakaļ ar pilnām rokām dažāda lieluma kastēm. Meitene atnesa tās Kikai un izskrāva, kad Kika lika meitenei apkalpot lielo galdiņu. Viņa bez problēmām piekrita. Kā nekā, tas bija viņās darbs un šis vakars bija brīnišķīgs.
Nika paķēra bloknotiņu un rakstāmo un gāja uz galdiņa pusi. Likās, ka viņa saļims uz vietas. Tur bija Maksims, ar abiem saviem draugiem un citiem mazāk pazīstamiem pilsētas dīleriem. Tas bija kas jauns un šokējošs! Nika pagriezās uz letes pusi un pārliecinājās, ka Niks nav izkustējies ne no vietas. Viņš pagrieza galvu uz meitenes pusi un arī pamanīja raibo kompāniju.
Nikai bija jāsaņemas. Viņa centīsies to izdarīt maksimāli ātri.
‘’Ko varu piedāvāt, kungi?’’
Viņa uzlūkoja sev nepazīstamos ar smaidu, kad kāds malā sēdošais vīrietis iesita viņai pa pēcpusi.
‘’Kaut ko mīkstu, ja varētu.’’
Nika berza zobus. Tiešām, Maksima kompānija vienmēr un visur sastāvēja no tādiem pašiem neķītreļiem kā viņš pats. Nika uzdeva atkal jautājumu un pakāpās nost no kompānijas.
‘’Trīs viskijus un trīs firmas dzērienus.’’ Nika ātri mēģināja to uzrakstīt, vienreiz paceldama acis, lai paskatītos uz Maksimu. Viņš atpazina meiteni un nesaka ne vārda. Vīrieša pretīgais smaids uz lūpām bija nenoņemams. Tas viss uzmeta nelabumu Nikai. Viņš zina, kā Nika sadauzīja viņa tēva māju un mašīnu. Tie maitas bija to pelnījuši.
Nika atgriezās pie Kikas un nosauca pasūtījumu. Niks centās viņu klusi pasakut, bet meitene ignorēja puisi. Viņa pat nezināja, kā pateikt viņam, ka ir jādodas prom. Maksims viņu vēroja- meitene to zināja, pat nepaceldama acis.
Viņa atgriezās pie vīriešiem ar dzērieniem un salika tos uz apaļā galdiņa. Maksims paspēja saķert meitenes roku un ieskatīties viņai acīs. Likās, ka vispapkārt gaiss sastingst, Maksims pat neatvēra muti, lai ko teiktu. Ar acu skatienu bija pietiekoši.
Te kaut kas nelīmējās kopā.
Pusnaktī sākās šovs. Vismaz tā to skaļrunī nosauca Vinss. Tieši tad meitene visu ieraudzīja pati.
Bārs tika slēgts no visām pusēm un mūzika kļuva pavisam cita. Telpā tika ienestas narkotikas un vēlvairāk dzērienu.
Vinss tomēr nebija tik balts, kā likās Nikai.
Viņa visu vakaru cieši vērtoja Niku un Maksimu, bet nesen tika pazaudējusi abus. Pat Kika nezina, kad Niks ir aizgājis un kurp, bet Maksims aizgāja vienspats prom no kompānijas.
Nikai bija tik sasodīti bail. Nekur viņai nav laimes un miera. Likās, ka visur, visur, kurp viņa iet, ir Maksims un narkotikas.
Viņa nemaz nezināja, ko pirmo censties atrast. Kika deva viņai desmit minūtes atpūtas. Diez vai, ka viņa vispār spēs atpūsties un nomierināties.