When doves cry
The Revolution
Uzgleznošu tev savu sapni -
Tu un es. Mēs esam iegrimuši skūpstā.
Tavi sviedri klāj manu ķermeni.
Mana mīļā, tu spēj?
Tu spēj palikt manas iztēles gūstā?
Sapņo (ai, tu vari) - pagalmā
Ir melni violets ziedu okeāns.
Dzīvnieki savādās pozās sastinguši.
Viņi jūt svelmi,
Svelmi starp tevi un mani. Tas nav māns.
Kā gan tu spēji pamest mani te stāvam
Vienu pasaulē, kur viss tik salts (tik salts).
Varbūt es prasu par daudz,
Varbūt kā mans tēvs es esmu akmenī kalts.
Varbūt kā mana māte tu esi neapmierināta (vienmēr neapmierināta).
Kāpēc mēs kliedzam viens uz otru?
Tā tas izklausās.
Tā dūjas raud! Dūjas raud.
Skar manu vēderu -
Izjūti trīsas. Dziļi, dziļi.
Līdz pēdējam visi mani taureņi ir tavi.
Neliec man tevi lūgties.
Pat dūjām ir lepnums.
Kā tu spēji pamest mani te stāvam
Vienu pasaulē, kur viss tik salts (tik salts).
Varbūt es prasu par daudz,
Varbūt kā mans tēvs es esmu akmenī kalts.
Varbūt kā mana māte tu esi neapmierināta (vienmēr neapmierināta)
Kāpēc mēs kliedzam viens uz otru?
Tā tas izklausās
Tā dūjas raud. Kad dūjas raud.
Tā tas izklausās
Kad dūjas raud. Kad dūjas raud. (dūjas raud)
Kad dūjas raud. Kad dūjas raud. (dūjas raud)
Don't cry (please, please don't cry)
What’s going on?
Sense8
25 gadi, bet vēl joprojām
es rāpjos dzīves lielajā kalnā projām
no cerības saprast
kāpēc tā man ir dota
jā, es nojautu sen jau, ka pasaule visa
pieder tiem, kam pieder Mastecards un Visa
kā karaļa vara
kas tiek pārmantota
un tā es bimboju dažreiz
kad nenāk man miegs
nevaru izmest no galvas
ka esmu te lieks
un es
jūtos pavisam tik savādi
un tā es ceļos no rīta
un izeju ārā
un ievelku elpu, lai pietiek spīta
un kliedzu cik spēka -
kas notiek šeit?
un es saucu, hei, hei, hei, hei, hei!
es saucu hei, kas notiek šeit!
un varbūt, ak, mans Dievs, bet tikai varbūt
reiz atbalss sadzirdēs mani un pretī sauks - hei, hei, hei, hei, hei!
jā, kas notiek šeit?
un es cenšos, ak, mans dievs, kā es cenšos
cenšos labot šo situāciju
un es lūdzos, ak, mans dievs, kā es lūdzos
katru mīļu dienu es lūdzos –
sūti mums revolūciju
un tā es bimboju dažreiz
kad nenāk man miegs
nevaru izmest no galvas
ka esmu te lieks
un es
jūtos pavisam tik savādi
un tā es ceļos no rīta
un izeju ārā
un ievelku elpu, lai pietiek spīta
un kliedzu cik spēka -
kas notiek šeit?
un es saucu, hei, hei, hei, hei, hei!
es saucu hei, kas notiek šeit!
un es saucu, hei, hei, hei, hei, hei!
es saucu hei, kas notiek šeit!
До свиданья, друг мой, до свиданья
Сергей Есенин
Nu ar dievu, draugs mans, nu ar dievu.
Mīļais mans, tu biji mana sirds.
Kaut neizbēgama mana aiziešana,
Tā sola tikšanos, kur cita saule mirdz.
Ar dievu, draugs, bez asarām, bez vārdiem,
Tu nedusmo uz mani skumjš vai ļauns,-
Šai dzīvē nekas jauns nav nomirt,
Bet dzīvot, jā, nav arī nekas jauns.
---
Es nežēloju, nesaucu, neraudu,
Mans aiziet balto ābeļziedu laiks.
Kaut gribētu, neko es neatsauktu -
Nekad es nebūšu vairs jauns un maigs.
Sirds netrakos vairs tā kā senāk,
Tā lēnām sastings lausku lāstekās.
Un jaunība pie manis vairāk nenāks
Ar basām kājām skraidīt birztalās.
Es tagad skopāks būšu savās vēlmēs.
Ak, dzīve mana, vai patiesi sapņoju,
Ka pavasara spirgtos miglas rītos
Es rozā zirgā saulē joņoju?
Mēs visi esam šeit vien īsu brīdi,
Bet dzīves medus ir tik traki salds.
Tad esi svētīta, ka bija man šie rīti,
Pirms citā saulē aiziešu es balts.
Piece by piece
Kelly Brianne Clarkson
Es neatceros kā tu aizgāji. Kaut kur citā dzīvē. Es tevi neatceros. Bet atceros, es atceros, atceros, ka tu aizgāji. Kā ilgojos, domāju, kā es gribēju, lai tu esi. Nu, bļaviens, nu vienkārši, lai tu esi. Bet tev to nevajadzēja.
Mazliet pa mazliet, drupatu pa drupatai, viņš savāca mani no mistkastes, kur tu izmeti lieko. Mazliet pa mazliet sadedzinātos tiltus viņš manī cēla no jauna. Man bija seši un zini, viņš nekad negāja prom. Nekad nelūdza, nekad nebeidza rūpēties. Kā par pamestu kucēnu. Mazliet pa mazliet es atkal sāku ticēt, es sāku, tu zini. Ka īsts vīrietis var būt arī tēvs.
Un visi tavi vārdi, tu viss, kāda tam vairs ir nozīme? Tagad tu gribi mani atpakaļ. Kad es esmu kļuvis kaut kas, ko tu novērtē. Jā, tava mīlestība bija jānopelna. Ne tad, kad tu mani pameti, kad es biju tev nevērtīgs.
Mazliet pa mazliet, drupatu pa drupatai, viņš vāca mani no mistkastes, kur tu izmeti lieko. Mazliet pa mazliet sadedzinātos tiltus viņš manī cēla no jauna. Man bija seši un zini, viņš nekad negāja prom. Nekad nelūdza, nekad nebeidza rūpēties. Kā par pamestu kucēnu. Mazliet pa mazliet es atkal sāku ticēt, es sāku, tu zini. Ka īsts vīrietis var būt arī tēvs.
Mazliet, mazliet pa mazliet.
Mazliet pa mazliet, bet tagad es zinu. Es nekad viņu nepamestu, kā tu pameti mani. Lai viņš nekad, nekad nedomā cik nevērtīgs viņš ir. Jo viņš ir mans viss. Viņš nekad negāja prom, viņš nekad nelauza man sirdi. Viņš mīlēja mani. Mazliet pa mazliet es atkal sāku ticēt, es sāku, tu zini. Ka īsts vīrietis ir arī īsts tēvs.
Mazliet pēc mazliet. Nakti pēc nakts. Asaru pēc asaras. Mazliet pa mazliet.
