Nu tātad, pēc liela pārtraukuma esmu atpakaļ ar saviem dzejolīšiem, turpmāk atkal regulāri šeit būs publicēts kāds no maniem dzejoļiem. Biju aizkavējies, jo sāku studēt, uzsāku studentu dzīvi, un spokos nebij iespēja tik regulari iegriezties kā gribētos:))
Šis dzejolītis tapa kā apsveikuma dāvana vienai ļoti jaukai, foršai un mīļai meitenei:)
Nebij iespējams viņai uzdāvināt neko taustāmu, apskatāmu, ēdamu, vai dzeramu, tāpēc nolēmu sacerēt šo mazo dzejolīti, kas beigu beigās atstāja ļoti labu iespaidu:)
Tad nu tā, ceru ka patiks, patīkamu lasīšanu:))
Šī diena ir īpaša Tev
Tāpēc neliedz neko sev,
Ne izklaides, ne trakulības,
Lai skatās acis skaudīgas.
Kā Tu tusēsi,
Un sevi priecēsi,
No vakara tumsas līdz rīta gaismai
Lai spēka Tev pietiek, pasmaidi.
Un pēc gadiem atceries,
Savā sirdī ieklausies,
Ka tas bij to vērts,
Lai arī kas no citiem Tev galvā bij bērts!
