Ar skatienu pārslīdēju garām apvārsnim, bet tā arī puisi neredzēju.
Bēdīgu skatienu pavērsu durvīm. Laikam jau man tikai šķita, jo šo puisi es pirmo reizi redzēju.
Atvēru lēnām durvis vaļā un steidzos uz savu dzīvokli.
Pie dzīvokļa durvīm apstājos, jo dzirdēju ka kāds rosās iekšā dzīvokli. Tad nedroši paskatījos uz durvju rokturi.
To paraustīju un durvis bez piepūles atvērās. Linards nekad neatstāja durvis vaļā ļoti dīvaini!
Pataisīju durvīm lielāku spraugu un pa to iegāju dzīvoklī.
Tagad vēl skaļāk varēja dzirdēt rosīšanos. Tas varētu būt zaglis! Un ko man darīt tad ja tas ir zaglis?
Šausmās turpināju klusām iet uz guļamistabu.
„Šie auskari man piestāvētu?”izskanēja meitenes balss no guļamistabas.
Apstājos un apskatījos sev apkārt. Viņi tur ir divi un ja gadījumu pēc viņi uzbrūk man tad man ir jāatrod kāds ierocis ar ko aizstāvēties.
Re kur jau arī zemē mētājas kaut kāda nūja. Tā izskatījās ļoti stingra un ja kādam ar visu spēku ar to iesistu varētu pat beigties letāli.
Pacēlu to no zemes un piespiedu pie sevis cerēdama ka to nevajadzēs izmantot. Dzirdēju kā meitene iekliedzas.
„Fuj kas tas ir? Es došos no šejienes prom te ir pretīgi!”viņa nokliedza un izdzirdēju kā soļi man tuvojas.
Satvēru ciešāk nūju un gāju viņa pretim. Pēkšņi man priekšā iznira meitenes stāvs.
Viņa bija tik pat pārsteigta cik es. Nē pat es biju pārsteigtāka!
Meitene, kas man priekšā stāvēja bija mana puiša mīļākā! Te man priekšā stāvēja meitene kura sen atpakaļ bija mana draudzene ar kuru mēs dalījāmies it visā, bet laikam jau puiša dēļ var pat saraut viss stiprākās saites.
Tagad man bija tāda izdevība viņai iekraut ka atvēzējos un nūju triecu viņai galvā. Viņa sagrīļojās un nokrita zemē.
Pēkšņi manī ieplūda pret viņu niknums, kas vien tiecās tikt laukā, tādēļ vēlreiz atvēzējos ar nūju un to triecu viņai pa galvu.
Pēc šī sitiena viņai pa degunu sāka tecēt asinis.
Es pasmaidīju un ar visu savu spēku uzlecu viņai virsū uz ribām. Tās nokrakšķēja un saspiedās uz iekšu.
Nokāpu no viņas nost un pasmaidīju.
Vismaz no diviem ar vienu biju tikusī galā. Vairs jau atlika galā tikt ar otru!
