No rīta pamodos no apnicīgā modinātāja skaņas, ko biju aizmirsusi noņemt. Lūkam šīs skaņas netraucēja, tāpēc viņš šobrīd vēl saldi gulēja. Klusi izlīdu no gultas, ietinos Lūka tumši rūtotajā kreklā, paņēmu savas drēbes un devos uz vannasistabu. Karstā duša mani nomierināja. Man beidzot bija laiks sev un savām pārdomām. Atmiņā nāca vakardienas notikumi, Lūka spēcīgās rokas, viņa pirksti, kas vijās caur maniem matiem, viņa smarža, kas sitās man degunā, un sarunas...tas kā Lūks man stāstīja par savu pagātni ar Elīnu - meiteni, ar kuru bērnībā spēlējos un, kura bija mana bērnības labākā draudzene. Es atcerējos bailes puiša acīs, kad es uz viņu skatījos kā traka, kamēr viņš visu šo stāstīja. Bija sāpīgi to apzināties.
- Vismaz tas beidzot ir izrunāts, nomierinies, Alis..- stāvot pie spoguļa un ķemmējot brūnos matus, kas krita man pār krūtīm, mierinot, teicu sev.
Vēl pēdējo reizi paskatoties spogulī, es izgāju no vannasistabas un devos uz Lūka guļamistabu. Viņš vairs nebija gultā. Dzirdēju kādu runājam. Skaņa nāca no virtuves. Es uz pirkstgaliem devos virtuves virzienā. Apstājos aiz virtuves sienas tā, ka dzirdēju, ko runātājs saka.
- Nesatraucies, viņa neko nezina un neuzzinās..pagaidām. Tas, ko vakar pastāstīju ir tikai ziediņi, - runātājs iesmējās. Tā bija Lūka balss! Sajutu tikai to, ka kaklā sametās sāpīgs asaru kamols. Es gribēju sākt raudāt, bet izvēlējos vēl klusu stāvēt aiz sienas un klausīties.
- Nē, viņa nedzird. Viņa šobrīd ir dušā. - Lūks mierīgā balsī teica.
- Kad būs laiks, es viņai pats to pateikšu, saprati? - Lūka balss vienā mirklī kļuva barga un auksta.
- Nē, Tu to nevari darīt! - Lūks jau skarbāk teica cilvēkam otrpus telefonam.
Es tikai stāvēju un klausījos viņa sarunā ar nezināmo cilvēku, šie vārdi, ko viņš kādam teica bija sāpīgi un mierinoši reizē.
- Tu nesaproti, ka nedrīksti to darīt? Ar Tavu palīdzību es iepazinos ar Alisi, bet es nevēlos viņu zaudēt Tevis dēļ. Tu to nedarīsi. Ļauj viņa mazliet atgūties no vakar uzzinātā. - Lūks jau mierīgākā balsī teica.
- Nē, manuprāt, Krists vēl ir pie viņiem, Alise dažas dienas padzīvos pie manis. - Kāpēc Lūks šim cilvēkam teica tik daudz par mani?
- Nē, ja Tu to izdarīsi, viņa uzzinās arī visu par Tevi, Lillij! - Lūks to teica pavisam mierīgi.
Viss, es vairs nespēju izturēt, dzirdot savas labākās draudzenes vārdu. Nokritu zemē un ļāvu asarām vaļu. Patiesībā tie bija tikai klusi šņuksti, es nevēlējos, lai Lūks uzzin, ka esmu noklausījusies šo sarunu. Bet Lillija..kā viņa varēja man ko tādu nodarīt? Viņa ir mana labākā draudzene. Visu šo laiku, jau no paša sākuma, viņa ir man melojusi. Tieši tas sāpēja visvairāk. Nejau tas, ka viņi bija pazīstami, pirms Lūks iepazina mani, bet tas, ka abi šie cilvēki, kas man ir svarīgi, man ir melojuši. Nu es saprotu par ko runāja Krists, mans brālis un visi citi, kas man teica, ka satikties ar Lūku nav laba ideja.
Es piecēlos no grīdas un devos prom no šīs vietas. Izlavījusies pa dzīvokļa durvīm tā, ka Lūks pat nemanīja, es devos ārā. Man vajadzēja svaigu gaisu un laiku pārdomām. Vēl pirms 20 minūtēm viss likās ideāli-iepriekšējais vakars, nakts, viss, bet tagad es gāju pa ielu un jutos nodota, muļķota jau no paša sākuma. Kāpēc man vispār vajadzēja tovakar doties ar viņu satikties... Tikusi līdz tuvējam parkam, apsēdos uz soliņa un skatījos uz apkārt esošajiem cilvēkiem. Cilvēki, neskatoties uz drēgno laiku, vēl skrituļoja,pastaigājās kopā. Daži bija izveduši savus suņus garās rudens pastaigās. Visi izskatījās laimīgi. Mani no pārdomām pārtrauca apziņa, ka esmu aizmirsusi mobilo telefonu pie Lūka, kas tikai nozīmēja, ka man nāksies doties atpakaļ uz viņa dzīvokli..
*Lūks*
Iegāju vannasistabā un secināju, ka tā ir tukša. Arī istabā Alises nebija. Viņa, neko nepasakot, bija devusies prom. Kad centos viņu sazvanīt, secināju, ka arī savu mobilo telefonu viņa ir atstājusi. Es biju neizpratnē par šīs meitenes rīcību. Pārdomājot rīta notikumus, pār mani nāca apskaidrība. Atradis telefonā Lillijas telefona numuru, es viņai jau atkal zvanīju.
- Sveika, vēlreiz. - dzirdot Lilijas balsi, teicu.
- Mums ir problēma - Alise ir dzirdējusi mūsu sarunu. Viņa ir aizgājusi. -
