Dalamies iespaidos!:)75

Vēlviens Igo darbs : Cilvēks, kurš smejas. Pašlaik vēl lasu, bet ir laba. Daudzi gan man pirms tam bija teikuši, ka emocionāli smaga un jau raudājuši kādā 30. lapā, bet man tā nebija. Aizrauj, bet asaras nebirdinu. Nezinu kā būs beigās. Sižets :Romāna darbība norisinās 17. gadsimta Anglijā. Galvenais varonis lords Gvinplēns, bērnībā pārdots verdzībā un izkropļots, savu dzīvi pavada, uzstājoties gadatirgos. Lai gan jaunekļa stingi greizais smīns liek ļaudīm šausmās noskurināties, viņa sirds nav zaudējusi cilvēcīgu siltumu. Pieaudzis un uzzinājis par savu dižciltīgo izcelsmi, Gvinplēns atgriežas augstākajā sabiedrībā, taču drīz vien apjauš, ka ir svešinieks šai šajā melu un intrigu pasaulē.omānu caurvij aizkustinošs Gvinplēna un Deas mīlasstāsts, kurā atklājas Igo meistarība jūtu pasaules atklāšanā. Iezīmēta ir arī cilvēciskās nežēlības tēma, uzsverot valdošo netaisnīgumu un zemāko sabiedrības slāņu neaizsargātību.«Cilvēks, kas smejas» ir viens no Igo izcilākajiem darbiem, kas atmasko cilvēku sabiedrībā eksistējošo ļaunumu un netaisnīgumu. Autors ar rūgtu sarkasmu izsmej sabiedrības augstāko slāni, parādot tā tukšumu, amoralitāti un bezmērķību, un nolād šo ļaužu necilvēcīgo varaskāri un nevērību pret cilvēces ciešanām.

Tomass Mains Rīds : Jātnieks bez galvas. Neceriet, ka grāmata ir tik jēls mēsls kā to parāda tās parodijas pa tv. Fenomenāla grāmata, ar neparastiem pavērsieniem.Sižets : Grāmatas darbība norisinās 1865-1867 gados teksasā.Stāsta jaucas dažādas tēmas-Mīlestība,intriga,naids,mistika un patiesa draudzība.Intriga tiek uzturēta līdz pat grāmatas beigām kad beidzot uzzini kas patiesībā bij Jātnieks bez galvas.

Arī T.M Rīds : Kvarterone. Pie iepriekšējās grāmatas aizmirsu piebilst, ka Mains Rīds ir totāls romantiķis. Viņa varoņi vienmēr kaut ko anormālīgu pārciešs un tad ir happy end. Bet pats sižets ir vienmēr ir wow.Sižets : Nebija atrodams, bet īsumā - Galvenais varonis iemīlas verdzenē, kuru noskatījis cits čalis, precīzāk, krabis...Nu katrā ziņā vecāks. Nu un tā viņš tur ņemās, lai viņu izglābtu. Bēg un tad viņu noķer...Izklausās salkani, bet ir labs.

Kārtējais Maina Rīda darbs : Baltais virsaitis.Mainam rīdam ir vēstures pilni, salkani stāsti ar aizraujošu sižetu, šis nebūs izņeēmums : Romāna darbība norisinās Floridā, kas deviņpadsmitā gadsimta vidū bija kļuvusi par centrālo notikumu arēnu Amerikas Savienotajās Valstīs. Sī auglīgā, ļoti bagātā pussala kopš 16. gs. sākuma bija vairākas reizes mainī­jusi savus saimniekus. 1820. gadā uz visiem laikiem to savai teritorijai pievienoja ASV. Un, lūk, vajadzēja paiet tikai desmit gadiem, lai plantatoru un valsts ierēdņu smadzenēs rastos doma, ka indiāņiem no Floridas jā­pazūd.Oceola ir vēsturiska persona, tas ir viskareivīgākās indiāņu cilts virsaitis, kas ilgu laiku gudri un varonīgi vadījis savus sarkanādainos brāļus cīņā pret kolonizato­riem. Un, kaut ari Main-Rida romānā Oceola brīžam tēlots gandrīz vai kā izglītots un visai kulturāls baltais cilvēks, šajā literārajā tēlā diezgan spilgti atklājas pa­tiesā, reāli dzīvojušā savas tautas varoņa garīgie vaibsti. Gudru, augstsirdīgu, bet reizē arī lepnu un atriebīgu — tādu mums rakstnieks parāda savu Oceolu.

Grāmatas vāku neatradu, bet filma arī nav slikta. Grāmata, protams, likās laba. Līdz galam kaut kas pietrūka visā, bet pati doma ir vnk super. Sižets :Neparasti skaistais, bet naivais Dorians Grejs ierodas Londonā, viņu ar Viktorijas laikmeta pilsētas hedonisko pusi iepazīstina lords Henrijs Votons. Lai iemūžinātu Doriana jauneklīgo skaistumu, lorda draugs, mākslinieks Bazils Halvards, uzglezno viņa portretu. Kad Dorians gleznu ierauga, viņš dod vieglprātīgu solījumu – vīrietis ir gatavs atdot visu, pat savu dvēseli, lai viņa vietā novecotu ģīmetne. Dorians turpina nodoties baudām un pavisam ātri ievēro, ka mājas bēniņos novietotajā portretā parādās ļauni vaibsti, kamēr paša skaistajā sejā nav ne vēsts no izlaidīgā dzīvesveida. Vīrietis ir spiests pamest valsti un atgriežas tikai pēc 25 gadiem. Viņa senajiem draugiem par pārsteigumu, Dorians nav novecojos ne par gadu, tomēr vīrietis izskatās nomocīts. Viņam ir izdevies atrast baudu, bet laimi – nekad, turklāt mieru nedod arī monstrozā glezna mājas bēniņos. Kad uzvirmo runas par viņa pagātnes noziegumu, vīrieša bailes un paranoja saasinās.

G.G.Markess - Simts vientulības gadu. Autora vārds ir pietiekami skaļš un zināms. Šī grāmata vai nu ļoti patīk vai konkrēti riebjas. Sākumā man kaut kā ne visai, bet piespiedu sevi izlasīt, jo , manuprāt, ja tu neesi lasījis šo grāmatu, tad esi galīgs nejēga ( joks, protams).Sižeta līnija aizsākas neilgi pēc pasaules rašanās un izved cauri mūžībai - pārskatot, visu notikušo ar tādu skaidrību, attapību, viedumu un dzejiskumu, kāds būtu sagaidāms no visiem gadsimta ietvaros rakstošiem romānistiem, - kur nu vēl no viena cilvēka. Gabriels Garsija Markess irto izdarījis - uzbūris lasītajam visu, kas ir absolūts, jēgpilns un bezjēdzīgs šajā dzīvē.Mēs piedzimstot esam notiesāti ar visas savas dzīves vietulības gadiem. Lai arī cik spēcīgi mēs nejustos kopā ar sev mīļajiem, mēs tāpat piedzimstam un nomirstam vientuļi, neviens mums tajā palīdzēt nevar.Labākais un ar īpašo Markesa rokrakstu apveltītais darbs. Markesa klasika!Plānā ir izlasīt arī citus darbus.

A. de Sent Ekziperī - Mazais princis. It kā tas būtu vakar, atceros kā tētis man šito uzdavināja. Biju vēl sīka, bet grāmatu vazāju visur līdzi un vēl tagad stāv plauktā pie manām ''top'' grāmatām.Antuāna de Sent-Ekziperī „Mazais princis”, no vienas puses, ir pasaka bērniem, tā stāsta par kāda maza zēna piedzīvojumiem apceļojot Visumu, bet, no otras puses, tas ir stāsts pieaugušajiem par dzīvi, par mīlestību, par ikdienišķām lietām, ko autors liek ieraudzīt citā gaismā. Manuprāt, vislabākais vecums „Mazā prinča” lasīšanai ir septiņpadsmit, astoņpadsmit gadi, jo tad grāmatu ir iespējams redzēt gan no bērna skatupunkta, gan arī no pieaugušā skatupunkta.

Džons Grogens - Mārlijs un Es. Tikko vēl pa Premium skatījos šo filmu. Bet grāmata, protams daudz labāka. Beigās raudāju kā traka. Pašai ir suņi ( tiesa, ne šī suga)un visas emocijas un uj ku pazīstamas.Jo mans suns ir tikpat ķerts.Sižetu visi zin. Jauns, precēts pāris paņem suni, lai sagatavotos bērna audzināšanai,domādami, ka nekas neiespējams jau tas nav. Tomēr suns visu grauž, kož, plēšs,un ir pilns mīlestības.Katrā ziņā emocionāla grāmata.