iepriekšējās daļas....
http://www.spoki.lv/literatura/visas-viena/318349">http://www.spoki.lv/literatura/visas-viena/318349
.... –Nav normāli.- skaļi nodomāju. Skaļi izpaudās burtiskā nozīmē, labi sadzirdamā balsī!
-Kas tieši?- Dace atgriezusies pavaicāja un tūlīt pat pienāca man tuvu klāt. Tas bija tik tuvi, ka šķiet sajutu viņas sirdspukstus pat nepieskaroties viņai.
-Zini, man tomēr tev ir kas sakāms.- meitene ar samulsušu skatu izdvesa.
-Tas varētu izlikties dīvaini, taču ikreiz kad mājās iegāju vannasistabā...-
-Es spogulī redzēju tevi!- mēs reizē izteicām. Mūsu skatieni sasala, tie bija neviltoti dziļi un domīgi. Turpinoties ciešajam skatienam, mēs attapāmies jau manā virtuvē, kad pēkšņi Dace –Klau, un ceļojums, arī tas?- meitene nosarka.
-Jā gan!- arī man šķiet vaigos mazliet iemetās karstums.
-Kafiju?- nezinādams ko īsti teikt.
-Pie velna kafiju, kas īsti notiek?- viņa atcirta.
-Es muku no tā visa, bet uzskrienu tev tagad te, vai tas maz ir īsti?-
Klusēju un tomēr sāku vārīt sev to sasodīto kafiju, tas viss notika tādā kā autopilotā, šķiet arī pats biju neizpratnē, reizē arī nelielā šokā. Īsti pat neapzinājos, vai vispār vēlos dzert to suslu. Man tā jau viņa bija pārpārēm pēdējās stundās lietota.
Mulsinošo klusumu pārtrauca troksnis, no vannasistabas. Dīvaini, bet piecēlāmies abi un vienā mirklī bijām jau tur. Abi stāvējām nu jau vēl lielākā šoka gūstā. Spogulis bija saplīsis sīkos jo sīkos gabaliņos, tā it kā kāds būtu stundām viņu smalcinājis, pa vienai lauskiņai vien. Tās sajūtas, kas tobrīd mani pārņēma, bija neaprakstāmas, pilnīgi haotiskas, katra mana nervu šūna pildījās ar pelēko smaguma masu. Tad palūkojos uz Daci un atgāju nedaudz atpakaļ pie normālāka saprāta, jo meitenes seja bija kļuvusi nedabiski bāla. Piedāvāju viņai iet atsēsties dīvānā, un pats paķēru glāzi priekš auksta ūdens, taču neveiksmīgi atsitu roku pret izlietnes malu, saplēšot to. Sitiena rezultātā iegriezu sev dziļi pirkstā, bet sāpes nejutu un arī asinis netecēja, kaut gan parasti, jau no mazākās skrambiņas man viņas plūda diezgan pamatīgi. Ņemot vērā lielo kafijas daudzumu, kuru izlietoju, spiedienam it kā vajadzēja būt pamatīgam.
-Paldies, būs jau labi!- Dace no istabas maigā balsī teica, -Nāc labāk piesēdi, izrunāsim visu.-
Paņēmu no ledusskapja pāris alus un devos pie meitenes, domāju, ka mazliet iedzerot, domas sakārtosies, vai vismaz stress mazināsies. Nosēdos dīvānā blakus Dacei un attaisīju pudeli, to uzreiz meitene paņēma sev!
-Drīkst?- pēc paņemšanas viņa pajautāja. Apstiprinoši pamāju ar galvu un atvēru sev otru. Dīvaini tagad likās tas, ka Daces smaids atgādināja ļaunu smīnēšanu, vai kaut ko tamlīdzīgu......
