nu labvakar dārgie lasītāji!
jau atkal piedāvāju jums palasīt dažus savus dzejoļus,
katrā ziņā domāju būs interesanti, protams komentējat, vērtējat,
tad jau vis būs okey. lai jauks jums vakars!
Daļa bildes0
8
1
DATUMS
Zona slikta, traucēta saruna
Līdz šodien, atkal viss no sākuma
Deviņpadsmitais maijs
Bija viss, līdz pietrūka laiks
Radās kontakts un nepabeigta saruna
Grūti aizbēgt no tā datuma
Bet pie kā, gan es esmu vainīgs?
Gan jau kādreiz tās rētas man aizdzīs
Bet brīžam širmis iet ciet
Vienalga kur tu, pie tevis gribās iet
Turu sevi grožos un rokās
Vedu prom no jūtām kas rodas
Vakaros, kad citi projām dodas
Un sirds ar vientulību mokās
VIENKĀRŠAS DIENAS
Laimīgākā diena mūžā bija tā pati pirmā
Otru laimīgāko vairs nevaru pateikt, jā- ir tā
Varbūt tā būs, līdz mati būs nokrāsā sirmā
Un būšu savācis sevī to gudrību – it kā
Kā jau visi, ar laiku kļūstu vecāks
Pierē rievas sakrājas, dienas apstājas
Bet joprojām esmu viens un apmāts
Kaut ik dienas, kas jauns atklājas,
Pieredze iekrāta, nu ko vēl, lai pastāsta?
Prāts asāks, jā- varbūt, bet vairāk skumjas atnāk
Daudz, jau šai dzīve ņemts uz kredīta un parāda
Par to skaistas skumjas nosēžas prātā
Vai varbūt tā ir tikai tāda noskaņa,
Noskaņa, kura man ir blakus jau itin bieži
Varbūt, bet kā, lai to pierāda?
Ja nevaru būt pret sevi atklāts un tiešs
Tāpēc ritinu un sviežu, tieši visu kas griež
Un laupa to sajūtu, kad varu būt brīvs
Tāpēc labāk uzvarēts un sakauts, bet ne viens
Nekā uzvarētājs vientulībā vadu dienas
Jo ja nebūs tā, tad savādāk, vēlāk parādās
Tās jūtas citā formātā, un lai būtu normāli tā
Vajag uztvert visu ar vieglu garu- jā
Jo savādāk, atkal būšu kādam pus dzīvi parādā
Bet ko nu vairs, ja vaiga sviedros es tiecos,
Pēc tā ,lai viss būtu vienots, tam laiku ziedoju
Kaut bieži darīja pāri, vienmēr piedevu
Un kad sāpēja, cietu klusi un cietos
Reklāma
TAVA ROBEŽA
Tai vietā, kur robeža tik tuvu
Atradu cilvēku,
Dārgāku par zelta rūdu
Atradu un par draugu kļuvu
Un šķiet- laikam uz mūžu
Pietiek jau mums arī mirkļu grūtu
Bez tiem, diez vai labāk būtu
Tu esi tas cilvēks un Tu zini to!
Nav citu variantu
Nav vērts minēt tos
Un citi arī to nespētu
Mani darīt smaidīgu
Tāpēc katru rītu gaidu
Lai tu mosties ar smaidu
Tāpēc rakstu un skaitu
Rīmes par tevi-mīļu un skaistu
BRĪVAIS STILS
Jā, jā šodien tukšs jūtos gan
Gadās tādi mēsli arī man
Tas ENTER’S mani padara traku!
Nu taču ticat, ka es jums saku!
Tas pats piespiesties māk
Un no jauna liek rakstīt sākt
Un rakstu es, rīmes tīri feinas
Labas, kreisas, taisnas un kleinas’
Šodien esmu bijis jauks un aktīvs
Tagad gribās tikai mīļoto un mašīnu
Bet darbā es tikai ”pašiju”
Bendēju šefam nervus un šasiju
Raujos vaiga sviedros, lai būtu
Labāk , vairāk un divreiz skaistāk
Līdz vakarā es jūtu
labāk atmest visu, un dzīvot tālāk
Bet tu!? Kādu filmu tu skaties?
Vai tev vēl laiks būs,
Ar mani sapņos laisties?
Līdz atkal tas miegs būs!
Tik dziļš un salds, kā zefīru ezers,
Bet, lai vakarā vēders būtu mierīgs,
Labāk to glāzi kefīru nedzer
Kaut arī tavs sencis būs par to priecīgs
Ieteicams vakarā pirms gulēt iešanas
Nodarboties vienkārši ar skaļu smiešanos
PILOTS
Es domāju tik ātri , kā F1 pilots
Jo apnicis laiks, kad nācās rīmēs klibot
Bet tagad varu atlaist un vakaros čilot
Pīpēt, dzert tēju un burkānus mizot
Nu redzi , es jau atkal sāku
Ar savām rīmēm nomākt tev prātu
Bet būtu labi, ja tu tās krātu
Jo es neatkārtojos un vienreiz tik rādu
Reklāma
PIONIERA DOMRAKSTS
Šodien ar mani tava pukstošā sirds
Acis grauž, it kā tajās tuksneša smilts
Starp mums, laikam tikai jau flirts
Jo manas jūtas tavs prāts nesadzird
Tu manā prātā augstāk, kā debesskrāpis
Tas tā, lai nešķiet, ka tevi es krāpju
Labāk tās domas sūti uz pagrabstāvu
Jo tavs aizdomu skatiens sit, kā ar strāvu
Laikam tev šķiet, ka labi pazīsti mani?
Jā, daudzas lietas kopā patīk mums darīt!
Laikam jau arī, bet vai man tagad zvanīt?
Un solīt to, ka varbūt drīz tevi vedīšu uz Parīzi?
Tad šoreiz, mīļumiņ smagi tu maldies!
Draugs tu labs un par to- paldies!
Man nav pa ceļam, tā taka, pēc kuras tu vadies
Šoreiz katram savs ceļš, lai izpaliek ardievas
Jo esmu tāds, kurš mainās ar gadiem
Tev tas notiek ātri, laikam ik pārdienas
It kā jau eju uz priekšu, ar soļiem platiem
Izvairoties no dažiem, liekiem sānu skatiem
Tevi tas laiks ceļ, kā ar diviem domkratiem
Kamēr es to nositu ar liekiem domrakstiem
Tāpēc, ka patīk aizmirsties tos pierakstos
Jo tieši šai vietā, es kā pionieris ierados!
MAZLIET BEZGALĪGI jeb 88
Jā , šodien es ārdos un dodu vaļā
Bet kāda gan citiem gar to ir daļa?
Jā, man nav fanu, kas mani vajā
Lai gan esmu viens tāds savā ‘’krajā’’
Bet par to, es ne nieka neskumstu
Arī ja sasistu autiņu, uz šrotu to nestumtu
Pielaistu uguni, lai deg tas benzīna liesmās
Kā manu vārdu slava, kas vēdīs vēl dienās
Jo kādu dienu, jau manis vairāk nebūs
Bet tie mani vārdi, ne druskas jau nerūs
Pat ja būšu sešas pēdas zem zemes
Manas rīmes turēs vēl mēness un debess
Tev patiks šie raksti
