http://www.spoki.lv/literatura/dala-nr1/306202">http://www.spoki.lv/literatura/dala-nr1/306202
http://www.spoki.lv/literatura/2-dala/306305">http://www.spoki.lv/literatura/2-dala/306305
http://www.spoki.lv/literatura/Dala-3/308380">http://www.spoki.lv/literatura/Dala-3/308380
http://www.spoki.lv/literatura/Dala-4/308823">http://www.spoki.lv/literatura/Dala-4/308823
http://www.spoki.lv/literatura/Dala-5/310651">http://www.spoki.lv/literatura/Dala-5/310651
http://www.spoki.lv/literatura/Dala-6/310706">http://www.spoki.lv/literatura/Dala-6/310706
http://www.spoki.lv/literatura/Dala-7/310801">http://www.spoki.lv/literatura/Dala-7/310801
http://www.spoki.lv/literatura/Dala-8/318074">http://www.spoki.lv/literatura/Dala-8/318074
....uzgājuši līdz manīm, Rita apsēdās virtuvē pie galda, es tikmēr meistaroju kafijas. Rita pavaicāja lai pastāstu, kas tā bija par meiču. Paskatījos uz viņu un domāju, pastāstīt varbūt visu?!? Bet- ko Rita padomās par mani?
-Zini, lieta ir tāda.- sāku stostīdamies runāt, un izstāstīju viņai lielos vilcienos visu pieredzēto.
-Tu cik stipri apsities toreiz tai avārijā?- viņa nosmējās. It kā jau neko citu, nevarēju gaidīt no Ritas reakcijas, normāli jau tas viss nebija. Uztaisījis kafiju, nosēdos pie galda un pateicu, nu ja, laikam jau, ka sapnis tas viss. Malkojām kafiju, ik pa brīdim izsakot kaut ko smieklīgu. Tā nemanot pagāja stunda.
-Man jāiet.- teica Rita.
-Vēlāk iesim pastaigāties, ja vēlis, vari mums pievienoties.-
Piekritu, jo laba pastaiga nenāktu par ļaunu. Pavadīju Ritu līdz durvīm un pats atgriezos virtuvē lai pagatavotu sev vieglas brokastis. Taču, slinkums bija mani pārņēmis un brokastīs izvēlējos apēst dažus saldējumus. Negaidīti pie durvīm atskanēja zvans, izbrīnīts par tik agru pastaigu, devos tās atvērt. Kad atvēru, mana sejas izteiksme atkal aprāvās dīvainā grimasē, tur atkal bija svešiniece.
-Atvainojos, ja traucēju, bet par cik nevienu šeit tā īsti nepazīstu, nodomāju atnākt pie tevis.-
Izrādās, tante bija kaut kur izbraukusi.
-Jā, nāc iekšā, jūties kā mājās!-
-Kafiju, tēju?- pajautāju viņai.
Dace piekrita uz kafijas dzeršanu, arī man kā lielam kafijas piekritējam bija vēlme izdzert vēl vienu krūzīti.
-Kaut kas nav īsti tā?- Dace pajautāja, jo mani skatieni uz viņu bija, laikam jau dīvaini, ne tādi kā ieraugot, iepazīstot cilvēku pirmo reizi.
-Viss kārtībā!- atteicu, -agrs rīts man bija.-
-To nevarēja nepamanīt.- iesmējās Dace.
-Kā tava aplietā kāja?-
Samulsis, izgāju no situācijas aizbildinoties ar visādām muļķīgām atrunām. Dzerot kafiju, izvaicāju Daci visos sīkumos, kā advokāts, citā reizē tā nerīkotos, bet šoreiz viss bija savādāk.
-Zini, tu liecies ļoti redzēts!- viņa ieteicās, tai pašā mirklī gan viņas, gan mana seja nomainījās.
-laikam jau, ka līdzība vienkārši.- iziedama no situācijas, izmeta Dace. Izdzēruši kafiju, sēdējām klusumā skatoties ārā pa logu, līdz meitene apjautājās, vai drīkst izmantot vannas istabu, seju gribot noskalot pēc garā ceļa. Parādīju kur jāiet, vārīju sev nākamo kafijas dozu.
-Klau, man tieši tāds pats spogulis vannas istabā.- Dace piezemētā balsī iesaucās. Kad viņa iznāca no turienes, viņas seja bija dīvaina.
-Kaut kas nav kārtībā?- pajautāju.
-Ir ok.!- viņa atteica.
-laikam nu iešu, paldies par kafiju un viesmīlību, ceru, ka neiztraucēju ar savu nepieklājīgo rīcību?-
-Viss kārtībā.- ar smaidu atbildēju, piedāvādams iegriezties jebkurā laikā....
