http://www.spoki.lv/literatura/dala-nr1/306202">http://www.spoki.lv/literatura/dala-nr1/306202http://www.spoki.lv/literatura/dala-nr1/306202">
http://www.spoki.lv/literatura/2-dala/306305">http://www.spoki.lv/literatura/2-dala/306305
http://www.spoki.lv/literatura/Dala-3/308380">http://www.spoki.lv/literatura/Dala-3/308380
http://www.spoki.lv/literatura/Dala-4/308823">http://www.spoki.lv/literatura/Dala-4/308823
http://www.spoki.lv/literatura/Dala-5/310651">http://www.spoki.lv/literatura/Dala-5/310651
http://www.spoki.lv/literatura/Dala-6/310706">http://www.spoki.lv/literatura/Dala-6/310706
http://www.spoki.lv/literatura/Dala-7/310801">http://www.spoki.lv/literatura/Dala-7/310801
....aizrāvos ar viņas klusēšanu, glāstu tūkstošiem, jutos apmāts pats ar sevi, domām par to, kas tagad notiek.
Pēkšņi sabijos no trokšņa, atvēru acis un pamanīju blakus dīvānam, no rokām izkritušo alus pudeli. Pierāvos kājās lai paceltu, taču sajutu aukstu stingumu kājās, rokās. Pār istabu virmoja dzestrā, pazīstamā vēsma. Nepameta dīvainā doma, ka svešiniece atkal ir kaut kur tepat.
Savācu pudeli no grīdas, uzmazgāju grīdu un ielūkojos pulkstenī, kurš rādīja jau seši no rīta. Nodomāju, ka gulēt vairs nav vērts, iesoļoju vannas istabā nomazgāt seju, savādāk biju aizmiegojies, nepatīkama sajūta priekš manis. Iegājis, palūkojos spogulī, bet šoreiz tas bija dīvaini parasts, apslacīju seju ar aukstu ūdeni, paskatījos vēlreiz, tad neko neieraudzījis, atstāju to telpu. Paņēmu tikko uztaisīto, karsto kafiju, savas cigaretes un čāpoju laukā izbaudīt tik patīkamo rītu. Ļoti aizrāva jaukā putneļu tvīterošana, šķiet varētu tajos klausīties mūžīgi, tā ir tāda kā neatņemama vasaras daļa, sava veida romance. Ērti iekārtojies uz trepītēm, aizpīpējis cigareti, ieslīgu ar acīm smaržas pārņemtajā miglas ainā.
Manu vientuļo skatienu izjauca, no miglas iznākusi sieviete. Es sastingu, kafijas krūze nokrita uz zemes, aplejot manu čībās ievilkto kāju, bet karstumu pat nesajutu, tai brīdī neko nejutu, ja nu vienīgi skudriņas pakausī. No miglas iznākusī bija mana svešiniece, tā nepārprotami nāca uz manu pusi, pat skatoties tieši acīs. Kad viņa bija pienākusi, pajautāju- Kas notika, kur pazudi?-
Uz ko saņēmu dīvainu atbildi- atvainojiet, mēs būtu pazīstami?-
Samulsis atvainojos, iekšēji nu jau neko nesaprazdams. Kas pie velna notiek? Tad pajautāju –Ko vēlējāties?-
Izrādās, meitenei vajadzēja zināt mājas numuru, esot atbraukusi ciemos pie tantes, pavadīt atvaļinājumu. Parādīju mājas virzienu un svešiniece ar smaidu pateikusies, pagriezās lai dotos prom.
-Uzgaidiet, lūdzu!- es iesaucos.
-Mani sauc Nauris, vai varētu uzzināt Jūsu vārdu?-
-Kāpēc ne, Dace.- viņa patīkamā balsi atteica.
-Prieks iepazīties, Dace- nomurmināju –Ja ko ievajagas, dzīvoju šeit!- norādīju dzīvokļa logus.
Viņa pasmaidīja un cēlā solī devās tālāk.
-Kāds skaistums.- pie sevis klusām noteicu.
-Ir gan jā!- pēkšņi no muguras atskanēja pazīstama balss. Tā bija Rita, kura nav varējusi aizmigt.
-Dzirdēju sēžot pie loga šķindoņu, kā redzu, tās izraisītāja ir tava kafijas krūze!-
Apjucis atbildēju –Jā, laikam pa karstu bija, netīšām nometu!-
-Izskatījās.- Rita smīnēdama atteica.
Laikam jau bija redzējusi un dzirdējusi visu notiekošo. Nezinādams ko īsti atbildēt, piedāvāju uziet līdz manis un uztaisīt katram pa kafijai.....
