Tātad es jums dodu lasīt savu stāstu, protams ja jums patiks,tad turpināšu! 
.....
- Klaudij,es braucu prom! - Mamma no koridora sauca.
Es izgāju no istabas lai atvadītos.Mamma man iedeva buču uz vaiga un teica - es mājās būšu vēlu vakarā vari mani negaidīt.-
- Labi,atā. - Atvadijos un aizslēdzu durvis. - labi ka esmu saaukstējusies,savādāk man būtu jāiet uz skolu. - pie sevis nodomāju.Ejot uz virtuvi pa ceļam ieslēdzu radio,jo man nepatīk klusums.No ledusskapja izņēmu šokolādes pudiņu.Kad biju jau beigusi brokastot,atcerējos ka esmu vel halātā.Aizgāju uz savu istabu pārģērbties un izķemēt matus. Un tad aizgāju izmazgāt zobus.Pēc tam es gāju skatīties televīzoru mammas istabā,bet pa ceļam izslēdzu radio.Es tā ērti iekārtojos mammas dīvānā un sāku meklēt vai kaut kur nerāda kādu interesantu filmu.Tā ka nekas interesants netika rādīts man bija jāskatās kaut kāds raidījums.Kad es jau sāku saprast par ko iet runa raidijumā,tad pie durvīm kāds sāka zvanīties.es atslēdzu durvis un tur stāvēja Edgars (Edgars ir mans brālis, tikai par gadu vecāks) ar saviem draugiem.
-Tev pašam atslēgas nav?-Dusmīgi jautāju.
.-Nevarēju atrast.- Vienaldzīgi atbildēja.Es pagāju nost no durvīm lai visi var ienākt.Es ar visiem sasveicinājos ,un gribēju jau iet atpakaļ uz istabu bet tad es ieraudziju ka vienam Edgara draugam (kuru es nepazinu) tek no pieres asinis.Es piegāju pie viņa.
-Tev vis kārtībā?
-Man?! - viņš parsteigti pārjautāja
- Nu ja ka Tev !Nejau man asiņo piere! - Ar pirkstu norādiju uz viņa pieri.- un vispār kā tu pārsiti pieri? -
- Viņš sakāvās... -Edgars atbildēja pirmais.Viņi jau grasijās atkal iet uz Edgara istabu,bet tad es satvēru aiz rokas to zēnu kuram asiņoja piere ,un teicu -Tev gadijumā nevajag nomazgat seju,Tev tur ir daudz asinis?!
- Laikam jau ka vajag. -Viņš piekrita.Es viņu aizvedu lidz virtuvei.Tad es sameklēju aptieciņu un iedevu viņam salvetes. viņš piegāja pie izlietnes saslapināja salveti un sāka tīrīt nost asinis.Es ievēroju ka viņam tā īsti nesanāk, tapēc piedāvāju savu palīdzību. - Varbūt atļauj man tev palīdzēt? -
- Ok. - Viņš piekrita.
- Paņem vienu krēslu un pieliec tuvāk izlietnei.- Es viņu komandēju.Viņš tieši tā arī izdarija,tad viņš apsēdās un es sāku uzmanīgi tīrīt nost asinis.
- Ja sāp tad saki! -
- ok dakter! -Mēs abi sākām smieties.
- Vispār mani sauc Klaudija. - Es nezinu kapēc ,bet es visu laiku smaidiju.
-Prieks iepazīties,mani Dāvis. - Visas asinis no pieres es biju notīrijusi,un tagad es līmēju Dāvim uz pieres plāksteri,viņš izskatijās mazliet smieklīgi.
- Nu tā,esmu pabeigusi. -
- Paldies dakter! - Mēs atkal sākām smieties,un tad virtuvē ienāca Edgars.
- Ev balodīši jūs vel ilgi? -
- Nē, es jau pabeidzu,tagad varat iet. - Es atbildēju.
- Nu labi tad čau,dakter! -Dāvis atvadijās.Šis teikums man lika smaidīt vel vairāk!
- Atā! - Es atbildēju.
Es pavadiju Edgaru un viņa draugus lidz durvīm,atvadijos no visiem,un devos skatīties atkal televīzoru,bet es nevarēju nevienā filmā iedziļināties jo visu laiku manas domas riņķoja ap Dāvi.
