Zaimos un lāstos top nākotnes plāni
Saplēš un dedzina sadzīves miesu
Tik trauslu un maigu kā daiļavas vaigu
To dzīslas jau iesakņo pareizo grēku.
Virs drūmajiem pagātnes mežiem arvien
Mans cietoksnis ļaunumā būvēts un celts.
Bailes tas iedveš un paniku ceļ
Pelēkos pūļos, tik naivos, tik vājos.
Nodreb un pazūd tie steni un vaidi
Un biezajā miglā šie iztvaiko ātri.
Tavs prāts ir tik indīgs, to izrotā ērkšķi
Naivumā atdzimst šie mīti tik sveši.
