Sveiki! Slimoju un turpinu rakstīt jaunas daļas. Ceru, ka kāds lasa. Iepriekšējā daļa http://spoki.tvnet.lv/literatura/Citadak-6/697724. Lai labi lasās. Ja ir kaut kas ko piebilst rakstat uz manu profilu.
Kādā veidā ? Es neko nesapratu.. Kā vīna pudele bija nonākusi mammas rokās? Ak Kungs! Diez ko mamma vispār par visu šito teiks..
- Sandi !! Kā tu uzdrošinājies man melot un vēl necelt mobilo !! Zini , kā es uztraucos ? Un tu man tā kā biji apsolījis mācīties, vai ne tā?- , mamma nikni uzlūkoja mani.
Man bija vienalga. Tagad taču ir vasara!! Kāpēc man būtu jātup pie grāmatām?
- Mammu, liecies taču mierā. Ir vasara. Kāpēc man vispār jāmācās? - , es nīgri atbildēju.
Mamma izskatījās sarūgtināta.
- Tāpēc, ka tu brauksi uz Rīgu. Viņiem tur ir nedaudz sarežģītāk, nekā tev šeit. Ja tu tā turpināsi Sandi , nekādas braukšanas uz Rīgu nebūs !! Saprati?- , mamma neatlaidās.
Braukt uz Rīgu es tiešām gribēju , pat ļoti. Es nedrīkstu dēļ stulbiem pārpratumiem zaudēt šo iespēju.
Ieraudzīju, ka arī tētis nāk uz šo pusi. Tagad gan es noraušos !
- Labi, tad es atstāšu jūs. Jūtu , ka man jāiet. Tad čau Sandi! - , Māris laikam aizgāja , jo negribēja dzirdēt , kā mans tētis sadusmosies.
Nu protams! Un tagad tētis ieraudzīja vīna pudeli mammas rokās un skatījās uz mani.. Māris veiksmīgi izbēga.. Un kā jau parasti uz mani gulstas atbildība par nedarbiem, ko paveicam kopā.
- Tā, par mācīšanos tev jau viss skaidrs, Sandi. Tagad par šo.- , tētis paņēma rokās vīna pudeli un turpināja uz mani nikni skatīties.
Kāpēc vecāki ir tik skarbi? Ir taču vasara un kas par to , ja es nemācos un , ja nepasaku , kur eju ? Nožēlojami.. Es esmu , kā zem lupas.
Es tagad neteikšu par vīna pudeli. Nebildīšu ne vārda.
- Tā, beidz izlikties. Es un tētis jau neesam muļķi. Tā nevar piederēt nevienam citam un jaunais pārdevējs arī pastāstīja dažas interesantas lietas... Kā tu tā vari Sandi? - , mamma nespēja atgūties.
- Nu tad tev tas jaunais pārdevējs varēja arī pateikt, ka man pats to pudeli iesmērēja. Iedeva par brīvu !! Tieši tā.. Pateica, ka esmu pārāk mīksts un man vajagot kaut ko šādu . - , es pēkšņi pašam negribot visu izteicu.
- Labi, Sandi. Šoreiz nekas nebūs, taču ja vēlreiz bēgsi no mājām vai redzēsim tev alkoholu, saruna būs īsa. Un tu pat varēsi necerēt par mācībām Rīgā. Es pietiekami skaidri pateicu ?- , tētis vaicāja.
Viņiem tas liekas bēgšana no mājām? Es mīlu savus vecākus, bet dažreiz ir grūti izturēt viņu dusmu uzplūdus. Man negribīgi nācās doties uz mājām.
Mani mierināja doma, ka pēc nedēļas es jau braukšu uz Rīgu pie jaunajiem klasesbiedriem.
Ieslēdzu datoru un tas ko es ieraudzīju mani pamatīgi sašokēja - ziņa no Evas . . . Meitenes, kas man patika. Viņa mācījās manā klasē.
Vēru vaļā.
----------------------------------------------------------------------------------------------------------
