Sveiki visiem! Zinu, ka tiešām ļoooti ilgi neesmu likusi jaunas daļas. Atvainojos par to. Tieši šobrīd esmu slima, tāpēc daudz daļas šovakar nedomāju, ka rakstīšu. Iepriekšējā daļa- http://spoki.tvnet.lv/literatura/Citadak-5-/694589
Es klauvēju pie Māra mājas durvīm un jūtos tik nervozs. Kā nu ne ! Manā padusē ir vīna pudele no vakardienas jokainā pārdevēja.
- Sveiks, Sandi ! Ko tad tu tik agri nāc pie Māra ? Vēl jau pat 11.00 nav.. - , Māra mamma neizskatījās īpaši priecīga par manu apciemojumu.
Jāsaka, man īpaši nepatika iet pie Māra. Parasti biežāk viņš gāja pie manis. Man īpaši Māra mājas nepatīk. Te ir ļoti auksti. Pie manis ir omulīgāk un siltāk.
Taču ko var gribēt no nabaga mammas, kas viena audzina savu dēlu. Uff. Nopūtos un devos uz Māra istabu. Pavēru durvis un redzēju , ka Māris vēl zem segas.
- Eu, eu ! Ko tev vajag? Galīgi esi saspiedies?! Vēl taču rīts!- , Māris negribīgi sāka celties un bija nedaudz aizkaitināts.
Es vienmēr cēlos ap desmit. Mārim tas liekas jocīgi, bet man tas tāds pieradums.
- Eu Sandža , nu tad stāsti, kāpēc tev mani tik agri vajag.- , Māris jau labākā omā jautāja un ātri ģērbās.
- Atceries ko es tev vakar stāstīju ? Nu par to vīniņu ! Domāju , ka mēs kopā varētu biš iedzert.- , Es ļoti jautrā noskaņojumā piedāvāju Mārim.
- Sēdies nost, Sandža. Tad tu tomēr nepārdomāji ? Labāk ir sākt ar kādu aliņu, ne jau uzreiz vīnu ! Tu galīgi nezini , kas var notikt. Tādā pālī vari iestrēgt, ka vecākiem mati sacelsies tevi redzot. - , Māris jau atkal brīdināja mani.
Kāpēc visu tik ļoti jāsarežģī ?!
- Tad tu nedzersi ?- , es jautāju draugam. Iekšēji jutu , ka Māris nespēs atteikties.
- Nu labi, labi. Tikai ne pārāk daudz. , - viņš noteica.
Tad Māris aizskrēja pēc parastām glāzem. Viņš būtu ņēmis tās smalkās vīna glāzes, bet mamma jau sēdēja tur pat, tāpēc nācās samelot, ka kolu dzersim.
Gājām uz ezeru. Uz mūsu mīļo vietu. It visi koki un krūmi mums likās pazīstami. Protams, kā tad bez ikdienišķajām makšķerēm, kas mums vienmēr bija līdzi.
Kādu brīdi smējāmies un makšķerējām un nolēmām ķerties pie vīna, taču es pēkšņi pamanīju gara auguma sievieti ar tumšām cirtām.
T'ā bija mana mamma !
- Māri, ātri , paslēp vīna pudeli. Un labāk arī paši slēpjamies, jo mana mamma man strikti teica, ka man šodien ir jāmācās un jāgatavojas 10.klasei. Taču es aizbēgu. Lienam krūmos ! - , veikli paslēpamies pašā pēdējā brīdī.
Mamma bija kopā ar kādu vīrieti un man šķiet , ka es viņu pazīstu! Tas ir tas dullais pārdevējs no mazā veiča! Ātri pateicu to Mārim.
- Ā, nu es saprotu, kāpēc tev viņš tāds neriktīgs likās.- , Māris knapi valdīja smieklus, bet man gan smiekli nenāca.
Ko viņam vajag no manas mammas ?!
Klusi klausījāmies par ko šie abi runāja.
- Lūdzu pazūdiet !! Es negribu ar jums runāt. Pazūdat ! Ātri ! - mamma dusmīgi bļāva uz neriktīgo pārdevēju.
Viņš glūnēja uz manu mammu. Un pēkšni sāka kaut ko stāstīt.
- Bet .. Bet.. Jūs to savu dēll.. dēlu pieskatiet. Viņš ar to otru kaimiņpuisieti dara .. visādas sliktas lietas.- , viņš ar grūtībām izteica.
- Lūdzu , ejiet ! Man neinteresē jūsu buldurēšana. - , mamma noteica.
Beidzot pārdevējs aizvilkās prom.
Mamma izvilka no kabatas savu mobilo un zvanīja kādam. Tas kāds bija mans tētis.
- Čau mīļais ! Neesi Sandīti manījis? Pazudis , kā ar galiem! Telefonu neceļ, mājās nav ! Ak.. Pagaidi !- , mamma palūkojās uz laipiņu un nobālēja.
- Es atradu Sanda un Māra makšķeres ! Es ceru, ka nav noticis nekas ļauns!- , mamma tiešām bija satraukta.
Es arī sāku justies slikti.
- Pagaidi mani, mīļā ! Es tūlīt būšu! Viņam noteikti tur jābūt ! Es savu puiku zinu !- , tētis runāja skaļi , tāpēc es un Māris visu dzirdējām.
Es nopietni lūkojos uz Māri, kad ieraudzīju, kā vīna pudele nokļūst mammas rokās. Viņa bija ļoti pārskaitusies un nikni skatījās uz mani.
Zināju tikai vienu. Man būs nepatikšanas.
----------------------------------------------------------------------------------------------------------------
