Hei jauns dzejolis no manis "apokalipses vakarā". Patīkamu lasīšanu visiem,un paņemiet ta atziņas līdzi vienalga pienaks tas draņķis vai nepienāks:)
Cīnies
Sāpes dara vāju,
Tu nespēj pakustināt ne roku, ne kāju.
Zūd spēks,
Un aiz muguras seko tumsas rēgs.
Neuzgriez tam muguru,
Nepadari sevi par bēdu un rūpju sagrauztu pauguru.
Ej tam tieši prtī-
Pieri per pieri.
Pacel galvu augšā-
Sameklē spēku sevī iekša,
Krauj tam tumsas rēgam,
Kuram tu likies pa spēkam
Parādi savu īsto seju,
Aizdzenot uzbrucēju.
Rēgu aizdzīt nebūs viegli,
Bet kad tas izdosies prāta būs smiekli
Smiekli par to,ka iepriekš vājumā locījies,
Sāpēs mocījies.
Tā liekas,ka viss tumst,
Un tavs prieks un dzīve ļaunā spēkā gulst.
Tad celies un cīnies,
Lai ļaunais rēgs paliek vīlies.
Nekad nepadodies
Un viss izdosies.
Atver acis
Lai aiziet vilkacis ,
Kas sirdī ielīdis
Un tur iesprūdis.
Lai grauztu visu labo
Kura zobi dvēseli varo,
Asā vilka aste sirdī dur
Un liekas sāpes bur.
Dzen to ārā,
Lai nedzīvo sirdī, bet vilku barā.
Kur tam īstā vieta,
Tālu prom no sirds bišu spieta.
Zudušās mīlas vampīrs piezīdies pie kakla,
Tavas asinis un laime pil uz krekla.
Neļauj viņam to-
Izdzēs atmiņu sāpīgo.
Triec tam vampīram sirdī mietu,
Lai tas atceras vienu lietu-
Ja tev sāpēs,
Viņam būs jābēg no nāves.
Celies augšā
Un attīri sev ceļu priekšā
No sāpēm un naida
Lai izzūd viss ,kas dvēseli baida.
Nevienas sāpes nespēs iznīdēt tevi,
Ja spēsi morāli pacelt sevi,
Neļauj sevi piemeklēt morālai nāvei,
Jēga ir tikai dzīvei.
Jēga ir būt dzīvam ne tikai fiziski,
Bet aŗi matēriski.
Tavs gars ir galvenais kam jāgust bauda,
Bez tā ķermenis ir tikai izšautas patronas čaula.
Celies augšā
Un ieliec sevi laimīgo traukā.
Neskaties uz leju ,
Lai neizbeigtu prieka deju.
Apakšā nav ko redzēt,
Ja vien nevēlies atkal sāpes pieredzēt.
Bet to nevajag,
Cīnīties pret sāpēm vajag.
Cīnies
Un pēc tam nebrīnies,
Ka kļūst labāk
Un dzīvot vieglāk.
Neļauj sevi aizskart sāpju rēgiem
Ļauniem negatīviem spēkiem,
Kam tu esi barotava,
Kam tu esi kā govs pienotavā.
No kurais tikai ņemt,
Un ņemt,
Bet pretī neko nedot,
Pilnībā iztukšot.
Tāpēc celies un cīnies,
Un kad vieglāk kļūs nebrīnies,
Ka sirds labak strādā
Ka tā vairs nav enerģijas badā.
Aizdzen ļauno un sāpīgo,
Pēc pozitīvā badīgo.
Sit tam ar labo,
Tā lai asinskārie zobi izlido.
Cel galvu augšā
Iznīcini visu slikto kas tev priekšā!
Lai gars kļust vesels,
Un sliktais ,kas ir mēsls
Aiziet nebūtībā,
Viss sliktais mūžīgā zudībā.
Celies un smaidi
Ar labo, slikto projām baidi.
