Viena meitenīte dzīvoja piecstāvu mājā...
Viņa katru dienu pēc skolas bija viena līdz pat pulksten trijiem naktī, jo vecākiem bija tāds darbs...
Tad vecāki izdomāja ka jānopērk viņai suns lai nebūtu garlaicīgi..
Vienu dienu pēc skolas sāka mācīties un pēkšņi dzird pļuk, pļuk, pļuk...Tek ūdens krāns piektajā stāvā,
viņa uziet augšā un aizgriež....
Vēlāk dzird ka kāds soļo pa māju, viņa izstaigā visus stāvus un noskaidro ka neviena nav.
Viņa iet atkal mācīties...
Un suns viņai nolaiza roku tā lai viņa zin ka viss ir kārtībā.
Vēlāk atkal dzird pļuk, pļuk, pļuk, uziet uz ceturto stāvu un aizgriež krānu...
Noiet lejā un sāk lasīt grāmatu, tad dzird ka kāds soļo pa kāpnēm.
Atkal izstaigā visu māju un noskaidro ka neviena nav...
Viņa turpina lasīt grāmatu kuru iesāka jau lasīt...
Un suns atskrien un nolaiza roku...
Tagat atkal dzird pļuk, pļuk, pļuk...
Aiziet uz trešo stāvu un aizgriež krānu..
Iet lejā turpina lasīt grāmatu...
Atkal dzird ka kāds soļo pa māju...
Apstaigā visus stāvus un pagalmus taču neviena nav ...
Iet turpināt lasīt grāmatu...
Tačū tagad suns neatnāca nolaizīt roku, viņa gaidīja un gaidīja bet gaidot jau pienāca 22.00...
Bija jāiet gulēt viņa atvēra skapi lai paņemtu pidžamu un ieraudzīja ka viņas suns pakārts uz drēbju pakarināmo un
uz viņa uzrakstīts CILVĒKI ARĪ PROT LAIZĪT...
Cilvēki arī prot laizīt :D4
32
7