Un tad atbrauca Laura māsa - Māra, viņa bija un es domāju, ka vēl jo projām ir iedomīga, sarkastiska sieviete ar kuru, nu retajam veidojas kontakts. No āras, skaista, slaida, valdzinoša, bet iekšā- nekā laba.
Viņa mani neieredzēja, laikam bija griezsirdīga, par to kā mani pieņem visa viņas ģimene un viņu bija daudz, Laurim ir brālis un četras māsas, mamma, patēvs un tētis, kurš nedzīvo kopā ar mammu, bet tikai viņai es nepatiku, pilnīgi bez iemesla.
Es viņu pasveicinu, viņa noskatījās it kā es būtu ko sliktu pateikusi.. labi, es jau biju pie tā apradusi.
Laurim bija steidzamas darīšanas un devās pie drauga, atstāja mani ar savu ģimeni un jā arī ar māsu Māru.
Pilnīgi negaidīti viņa man pastāstija par to ko Lauris it kā esot darījis pēdējā nedēļas nogalē, kad mēs netikāmies, jo viņam bija jāpalīdz mammai mājas darbos.
Māra - " Es zinu, ka Tu man neticēsi un man arī par to ir nospļauties, bet Lauris tev meloja, viņš bija ar draugiem un normāli pielējās. Un satika savu sen nesatikto draudzeni Amandu."
Es- " Es zinu ko Tu gribi panākt, es redzu tev cauri, tu gribi, lai mēs sastrīdamies un izšķiramies!"
Māra- " Es jau zināju, ka neticēsi, bet pati vainīga!"
Es vairs nezinu ko domāt, bet ja nu viņa nemelo? Un varbūt tiešām viņš mani nokrāpa?
Nu nē, nevar būt, mēs tak esam kā radīti viens otram.
Es izdomāju iziet ārā, izvēdināt galvu. Apsēdos uz soliņa, un klusām, nemanot pienāca Laura mamma - Anna.
Anna- " Vai Māra Tev ko stāstija?"
Es- " Jā, bet es viņai neticu, tu jau zini kāds mums ir kontakts.."
Anna- " Es tevi saprotu, bet laikam šoreiz Mārai būs bijusi taisnība. Man ir video, kur viņš ir pilnīgā bezfilmā ar Amandu, es atceros, ka viņi bija šausmīgi iemīlējušies."
Es sēžu un klusēju, acīs sariešas asaras, man negribas tam visam ticēt.
Es- " Es ko tādu no viņa negaidīju, mums tak viss bija tik labi.. kāpēc tas viss notika?!"
Anna- " Es arī to negaidīju no viņa un gribu, lai tu redzi šo video."
Tiešām tas ir viņš, bet viņš nedzer.. Piekļāvies pie Amandas krūtīm un skūpsta viņas kaklu. Es nespēju vairs noturēt to kamolu kaklā un ļaujos asarām..
Atbrauc Lauris.
Lauris- " Mīļā, kas ir noticis?"
Es- " Es visu zinu! Kā Tu varēji man to nodarīt? Es domāju, ka tu mīli mani!"
Lauris- " Mammu! Ko tu esi sastāstījusi? Kāda video? Par ko iet runa?"
Anna- " Māra man pārsūtija video, kur esi redzams kaislē kopā ar Amandu."
Lauris- " Lūdzu mīļā, netici viņām! Es tiešām biju mājās un nekas no tā nav patiesība!"
Anna- " Beidz melot, vai nepietiek? Tu nebiji mājās divas dienas!"
Lauris- " Tici kam Tu gribi!"
Bet es redzēju video, ko tas nozīmē tici, kam tu gribi.
Es- " Lūdzu ved mani mājās, man viss ir skaidrs!"
Lauris- " Labi, kā vēlies!"
Es skaidri zinu, ka viņš man melo, un es domāju, ka nekad to nepiedošu.
Viņš mani atved mājās, es ieeju istabā un visu nakti raudāju. Man sāpēja, jo tik ļoti viņu mīlu.
Nākamais rīts.
Zvana Lauris- " Sveika, vari iznākt? Es gribu ar Tevi parunāt?"
Es- " Labi, eju."
Tajā mirklī pati nesapratu, kāpēc piekritu tikties, bet ģērbos un izgāju ārā.
Viņš mani gaida mašīnā, pieeju pie loga.
Lauris- " Lūdzu nesalsti, iekāp mašīnā."
Es iekāpu un klusēju, ne skaņas no manis. Lauris pasniedz rožu pušķi, bet ne atdzīšanos, tāpat mēģina iestāstīt, ka nekas nav noticis.
Es nesaprotu, kas notika manā galvā, bet es viņam ticēju un salabām.
Laikam arī šī bija lielākā kļūda, pēc kuras man bija daudz pārdzīvojumu.
Pēc nedēļas, sarunājam ka došos viņam līdz uz darbu, viņš strādā Bauskā.
Aizbraucam, es visu dienu dirnu mašīnā, aizeju nopirkt mums abiem pustdienas.
Aizeju un viņš uz mani sāk kliegt.
Lauris- " Kur Tu biji tik ilgi?"
Es- " Bet veikalā ir rindas, un nezināju ko tu gribēsi ēst!"
Pārējo dienas daļu nerunājām, tikai noskatās uz mani dusmīgi.
Mājupceļā, jautāju, vai var apstāties veikalā, gribu padzerties.
Viņš strauji nobremzēja kādā pieturā, pusceļā uz Rīgu un sāk kliegt - " Ko tu vēl negribēsi? Kāp ārā un ej mājās!!!"
Es izkāpju un histērijā sāku raudāt, redzot kā viņš aizbrauc atstādams mani pieturiņā bez maka, un bez telefona, jo tas viss palika mašīnā.
Es sāku iet, saprotu, ka viņš neatgriezīsies pēc manis, jo nosēdēju pieturiņā kādas 15min.
Esmu nogājusi kādus 3km, redzu piestāj mašīna, un tas ir viņš. Sauc mani, lai kāpju mašīnā, nu man nebija daudz varinatu un arī iekāpu. Viņš uzvedās, tā it kā nekas nebūtu noticis. Braucām pie manis, es centos maz sarunāties ar viņu, bet kaut ko runāju, jo bija bail, kad atkal neuzsprāgst.
Es visu ceļu domāju, kas ie notiecis, kas ir vainīgs pie visas šīs situācijas, es tikai gribēju kā labāk.
Labi, abi paliekam pie manis.
Nākamajā rītā braucam pie Laura.
Un atkal viņam kaut kas uznāca, varbūt tas dēļ manas klusēšanas un viņš mani izmet no mašīnas meža vidū. Es devos mājās un atkal pēc neilga brīža viņš brauc garām un aicina mani mašīnā. Es iekāpu un braucām tālāk pie viņa. Man nebija skaidrs, kas viņam kaiš, kāpēc tāda attieksme.
Bet tas viss tikai turpinājās, sākām daudz vairāk strīdēties, kaut gan viņš man nekad neļāva daudz runāt un stāstīt kā es jūtos, jo tas viss viņu kaitina. Viņš sāka mani fiziski aiztikt, ne gluži sist, bet grūstīt un tamlīdzīgi, kaut gan arī pāris reizes bija uzšāvis. Piebildīšu man bija 16 gadi, bet es par to nevienam nestāstīju. Vienreiz māsa redzēja kā viņš mani, kā lupatu izmeta no gultas, es māsai lūdzos, lai nestāsta vecākiem, jo tas bija tikai joks. Kāds joks? Man sāpēja, bet es klusēju. Es viņam vienmēr piedevu, jo ļoti mīlēju un domāju, visi taču strīdās un plēšās, bet tā nav.
Apmēram pēc pus gada.
Daudz nekas nebija mainījies, daudz kasījāmies, viņš vairs nestrādāja, bija ziema.
Laurim bija daudz parādu, mamma man bija nopirkusi jaunu telefonu, es piedāvāju to ieķīlāt ar norunu, kad Lauris izpirks. Viņš gribēja braukt uz ārzemēm piepelnīties un izpirkt manu telefonu. Bet viss pavērsās savādāk, mans telefons tā arī pie manis neatgriezās, viņš to vienkārši neizpirka, jo nauda bija jātērē citur.
Mēs maz kontaktējāmies, jo man vienkārši nebija telefona. Norunājām, ka Lauris man nopirks citu, paiet 2 mēneši un viņš atgriežas mājās ar telefonu priekš manis, Lauris nedēļu dzīvojas pie manis. Aizbrauca prom un sāka notikt dīvainas lietas, viņš bija manam telefona uzlicis izsekošanas programmu, viņš redzēja visu! Pilnīgi visu! Es vienu rītu neatbildēju viņam, jo biju skolā. Skatos kas jauns internetā, bet nevaru atbloķēt telefonu, viņš ir uzlicis citu paroli un tas notika visu laiku! Es ar viņu izrunājos, sarunājam, ka atinstalēs to dumjo programmu, jā viss kārtībā varam normāli komunicēt, bet mēs reti sazinājāmies varbūt 2-3x mēnesī, jo man svarīga bija skola.
Es iepazinos ar vienu puisi Edmundu, kurš nāca pie manas māsas, izklausās interesanti, bet viņi bija tikai draugi. Sākumā man viņš ļoti nepatika, tik jauks, draudzīgs , likās tik samākslots. Pēc pāris pavakariņošanām manā ģimenes lokā, Edmunds mani uzaicināja iziet pastaigā. Bija tik jauki, es sajutos tik patīkami, viņš mani aplidoja, dāvināja ziedus un tādu romantiku. Es biju no jauna iemīlējusies. Mēs ar Lauri nebijām kontaktējušies 3 mēnešus, un te pēkšņi vakarā viņš man zvana..
Turpinājums sekos.
