Changes. ♥ [ 4 ]0

Šoreiz garāka daļa .
***
Netālu no āras durvīm ir spogulis. Signe tajā ieskatījās un neatpazina meiteni tajā. Skropstu tuša izplūdusi, mati izspūruši, drēbes netīras. Vienmēr kārtīgā Signe nu izskatījās pēc bomža. Viņa aizskrēja uz tualeti un mēģināja savest sevi kārtībā. Kad izskats bija +/- pieņemams, viņa devās uz gardarobi, lai paņemtu vējjaku. Uzvilkusi to, viņa devās ārā no skolas. Telefons šortu kabatā atkal novibrēja. Vēlviena sms no mammas. PIEDOD, ŠODIEN MĀJĀS NEBŪŠU. MĀSA PALŪDZA ATBRAUKT. UZVEDIES KĀRTĪGI. NESĒDI BADĀ. MĪLU. "Vēl jo labāk" viņa domāja. Kāds uzsita Signei pa plecu. Meitene paskatījās un ieraudzīja Klāvu ar šo nezināmo meiteni. Viņa sajuta sāpes, naidu, tukšumu un aukstumu sevī. Viņa gribēja raudāt. Viņas sirds dauzījās kā negudra. Klāvs to pamanīja. "Kas tev noticis? Tu tāda savāda izskaties. Viss kārtībā?" puisis gribēja zināt. Signe to palaida gar ausīm. Viņa bija aizņemta. Ar nicinošu skatienu viņa lūkoja nezināmo meiteni. "Piedod, ka neiepazīstināju. Tā ir Kristīne. Mana māsīca. Viņa atbrauca pie manis uz pāris nedēļām." Klāvs skaidroja. Māsīca? Viņš laikam joko. Kāpēc viņš neteica agrāk?Signe jutās atviegloti, bet muļķīgi. Signe sevi tā pārslogoja, ka pat noģība. Un tas viss bez iemesla. Signē virmoja tik daudz emociju, viņa jūtas tik dīvaini. Viņa negribēja, lai Klāvs tiek kādai citai, viņa to vēlreiz nepārciestu. Viņa vairs nevaldīja pār sevi un tuvojās puisim. Viņa attapās, kad skūpstija viņa lūpas. Tik neveikla situācija. Ko darīt? Ko teikt? Signe atrāvās no Klāva un nosarka sārtāka par tomātu. Klāvs redzēja, ka meitene ir apjukusi un piedāvāja viņu pavadīt uz mājām. Pusi ceļa viņi klusēja, otru pusi ceļa Klāvs stāstīja par Kristīni. Kad viņi bija jau pie Signes mājās durvīm, viņa atcerējās, ka mātes nav mājās, tāpēc lūdza abus iekšā. Viņi iegāja virtuvē un Signe uztaisīja kapučino visiem. Uz ledusskapja stāvēja atvērta PallMall Click cigarešu paciņa. Viņa atvēra to, izvilka trīs cigaretes un, nepievēršot uzmanību Klāva un Kristīnes pārsteigtajām sejas izteiksmēm, paripināja viņiem divas pa galdu. Vienu piededzināja pati un iedeva Klāvam šķiltavas. "Tu smēķē?" Klāvs pauda sašutumu. "Reizēm, kad diena bijusi stresa pilna. Droši, ņemat." Signe mierīgi atbildēja. Abi piededzināja arī savas cigaretes un drīz vien virtuve pārvērtās milzīgā dūmu mākonī. Signe ieslēdza tvaika nosūcēju un atvēra logu, lai dūmi izzūd. "Kas šodien par dienu?" Signe izjauca klusumu, noslēpumaini smaidot. "Nuu, piektdiena. Kas par to?" Klāvs izskatījās ieintriģēts. Signe aizskrēja uz savu istabu. Klāvs ar Kristīni apjukuši saskatijās. Signe atgriezās, turot kaut ko aiz muguras. Ar smalku soli viņa apgriezās otrādi un viņas rokās atradās pudele Hektora un coca-cola. "Cik tev gadu, Kristīn?" Signe sapņaini jautāja? Kristīnei drīz paliks 17, bet Signei ar Klāvu jau velk uz 18. "Šodien manas mammas nebūs mājās. Piedāvāju atpūsties. Ko teiksiet?" Klāvs šādu Signi nepazina. Kristīne vispār Signi nepazina. Arī Signe sevi vairs nepazina. Bet viņa vairs nevēlējās būt pelēkā pele. Viņa negribēja palaist savu dzīvi garām. No sekcijas viņa paņēma trīs glāzes un lēja tajās alkaholu un kolu. Signe piedāvāja iet uz viņas istabu, jo tur ir mājīgāka atmosfēra. Viņi paņēma pudeles, glāzes, cigarešu paciņu un devās uz istabu. Signe no rīta bija aizmirsusi izslēgt mūziku un datorā joprojām skanēja Suicide Silence dziesma. "Kādu mūziku jūs klausāties?" Signe meklēdama kādu piemērotāku albumu, prasīja. "Varēji atstāt Suicide Silence. Tīri laba grupa. Arī Three Days Grace man patīk" Klāvs piedāvāja. Signe, pārsteigta, ka viņiem ir vienādas mūzikas gaumes, slēdza prasīto grupu. Viņi turpināja dzert un runāties, bet pēc trešās glāzes Kristīne ieminējās, ka ārā paliek jau diezgan tumšs un viņiem vajadzētu doties mājās. Signe negribēja izjaukt patīkamo brīdi un piedāvāja viņiem palikt pie viņas, viesistabā. Abiem nebija nekas pretī un Kristīne devās pazvanīt Klāva vecākiem, lai pateiktu, ka šonakt mājās nebūs. Klāvs ar Signi palika divatā istabā. Viņi sēdēja Signes gultā, blakus viens otram. Abi nedaudz iereibuši. Signe nebija gluži pārliecināta par Klāva jūtām, jo visas dienas gaitā viņš neko neizrādīja. Viņi sēdēja un skatījās viens otram acīs.
Vērtējiet . :)