Changes. ♥ [ 3 ]0

Šodien arī trešā daļa . :)
***
"Vai varu te apsēsties?" jautra meitenes balss jautāja. Signe šo balsi nepazina, bet viņai bija dziļi vienalga, kurš sēž viņai blakus, kamēr viņa guļ. "Sēdi, ja citur nav vietas" viņa īgni noteica, nepaceļot galvu no rokām. Sākās stunda, visi sasveicinājās un apsēdās, bet Signe nebija pat piecēlusies. "Signe? Tev viss kārtībā?" skolotāja uzrunāja meiteni. Signe bija izcilniece. Tas nebija raksturīgi viņai. Skolotāja piegāja pie Signes un pamodināja viņu. "Tev viss labi?" skolotāja atkārtoja. "Piedodiet, es neesmu izgulējusies." meitene atbildēja. Patiesībā viņa bija izgulējusies. Viņai vienkārši vajadzēja padomāt. Viņa gribēja zināt, kas šī par meiteni. Pagriezusies, lai apskatītu savu blakus sēdētāju, Signe redzēja to pašu skuķi, kura nedod mieru viņas prātam. Viņa vairs negribēja zināt, kas viņa ir, negribēja runāt ar viņu. Kā viņa uzdrīkstējās? Signei vajadzēja svaigu gaisu. "Atvainojiet, es iziešu" teica Signe, paņēmusi mugursomu. Viņa izgāja koridorī un saļima. Kad viņa attapās, viņa bija skolas medmāsas kabinetā. "Tev viss kārtībā?" medmāsa vienaldzīgi jautāja. Nesagaidījusi atbildi, viņa izrakstīja zīmi, iegrūda to meitenei rokās un nosūtīja mājās. Izgājusi no medmāsas kabineta viņa redzēja Klāvu un meiteni, kura viņai neliek mieru. "Kas viņiem te meklējams?" Signe domāja. Viņa negribēja viņus redzēt. Viņa gribēja tikt projām. Viņa paņēma mugursomu un veiklā solī devās uz ārdurvju pusi.

Neaizmirsti ielikt plusu . Paldies . : )