Changes. ♥ [ 2 ]3

Tad nu otrā daļa. : )
***
"Klāv, sveiks!" viņa sauca, jau nākamajā brīdī to nožēlojot. No mājas iznāca kāda meitene. Izskatījās nedaudz jaunākā par Signi. "Cerams, viņš nedzirdēja mani", viņa cerēja. Tomēr dzirdēja. "Signe? Ko tu te dari?" ar smaidu sejā jautāja Klāvs, "Nāc, mēs varam iet pa vienu ceļu, ja tu vēlies." Signe negribēja jaukties Klāva un nezināmās meitenes sarunā, tāpēc atteicās. Ja nebūtu bijis šīs meitenes, kura nezin no kurienes uzradās, viņa labprāt ietu. Kas šī meitene vispār ir? Signe pazina visus no savas skolas, it īpaši tos, kuri ir līdzīgā vecumā ar Signi. Varbūt kāda jauniņā? Varbūt Klāva draudzene? Meitenei acīs sariesās asaras. Kāpēc viņa nevarēja agrāk pateikt Klāvam visu? Viņa gāja pārim nopakaļ, izsekojot viņus. Viņi smējās, jokojās un tizlojās. Tā viņi aizgāja līdz skolai. Pie Signes pienāca Anastasija. Signes klasesbiedrene. Kārtējo reizi Nastja nebija izpildījusi mājasdarbu un gribēja to norakstīt no Signes. Signe izvilka kladi no somas un pasniedza to klasesbiedrenei. Bija redzams, ka kaut kas nav kārtībā, bet Nastjai vienalga. Viņai no Signes vajag tikai mājasdarbu. Signei īstu draugu skolā nav. Varbūt viņas noslēgtības dēļ. Viņa nemēdza īpaši meklēt draugus. Noskanēja zvans. Anastasija atdeva kladi un aizskrēja uz stundu. Signei nebija noskaņojuma skriet. Viņa lēnām aizgāja līdz klasei, apsēdās savā solā, uzlika rokas uz galda, atspiedās pret tām un aizmiga.