Protams, visam bija jau garš sākums, pāris skaistas naktis, pāris kļūdas, bet visā kopsummā, manuprāt visam nevajadzēja tik ātri beigties, lai nu kā, kas padarīts padarīts, lūk mazs dzejniecisks gabaliņš no mūsu, nu jau bijušajām attiecībām...
(bijām jau kādu mazu brīdi škirti, (2ned.), bet nu pamēģināju, jo zinkā, nav vairs vairāk ko zaudēt..... :) )
Viss sākās ar nevainīgu dzeju:
-Kāds sakars?
--Pasaki, bija slikta?
-(Vārds), tu man kkādu grāmatu pārraksti?
-Bet, kas tas tāds bija?
--Nebūs, tas nāk no sirds. Varbūt spersim soli viens otram pretī, es
saprotu, ka tev ir dusmas uz mani, bet zinu, ka dziļi sirdī tev pret mani ir simpātijas,
jo mēs esam pavadījuši daudz jauku mirkļu kopā, un es ticu, ka nekas vēl nav beidzies...
-Neesi gadījumā dzēris?
--Nē, es itkā apsolijos vairs alkaholu nelietot.
-Bet wtf?
--Man sirds ir atvērusies, es nespēju vairs tā dzīvot, tu man ļoti daudz ko nozīmē,
es nevaru no tevis tā vnk aiziet.
-Nu, tā ir kā ir jā.
--Un kā tad īsti ir? Es nespēju vairs loģiski domāt, vnk lūdzu saki.
-Kas ka ir? Nekā, nekas nav.
--Tu vari mani ienīst, bet atceries, ka vari uz mani paļauties, jo manā sirdī tu paliksi
uz mūžu.
-Man tevi nav par ko ienīst. :) Tā pat mēs manuprāt esam labi draugi.
--Ar draudzību ir par maz, es biju gaidījis kko vairāk. Bet saprotu,ka pēdējā laikā neesmu bijis
dieva eņģelis, un tagad mācos no savām kļūdām.
-Vot tu neesi nepiekā vainīgs.! :)
--Ja ne es, tad kas bija mūsu attiecību šķērslis, kuru mēs pat kopistiski nevarējām pārvarēt?
-Es.
--Kas tevi tā iespaidoja, ka tu sāki vainu meklēt sevī?
-Neviens. Es tev visu laiku čakarēju prātu, pati to nenojaušot. Bet itkā jau sākumā tev teicu,
ka mums var būt tikai brīvas ballīšu attiecības.
-Un jēga no tādām attiecībām? Kāpēc ļāvi sev pieķerties?
--Nekāda. Es jau to nedarīju speciāli, vnk biju tāda kāda esmu.
-Goda vārds nesaprotu tevi. Bet es cerēju, ka mūsu jūtas ir abpusējas!.....?
--Cerība mirst pēdējā.
-Tagad tu to saproti, ka viss ko daru, viss ko rakstu nav tikai tukši vārdi, kuri nāk
no maniem sirds dziļumiem, un viņiem piemīt mans siltums.
-Es to sapratu, jau sen.
--Kur tad ir problēma?
-Manī.
--Izpaudies lūdzu!!!
Kur ta tu esi tā nogrēkojusies, jo man likās, ka esam viens vesals, bet tagad mēs attālinamies!
Es to nevēlos, tu saproti?!
--Starp mums ir aiza, bet esmu gatavs to šķērsot, lai nokļūtu pie tevis.!
-Nebūs
Tie arī bija meitenes pēdējie vārdi.. :(
-Meitene, vārds lai paliek anonīms...
--čalis, vai puisis, sauc kā gribi... :D
