Čauuuu,spocēni!Amm,ceru ka ir pietiekami daudz,pacentos (:
Zane nezināja ko varētu Aijai uzdāvināt.Viņa atcerējas ko viņa dāvinaja Aijai 14 dimšanas dienā - auskarus....bet Aijai vēl nav izdurtas ausis...Varbūt paprasīt Anetei?....
Zane paņēma savu telefonu,uzspieda Anetes nummuru,un znaniija.....
( Z- Zane,A-Anete)
A, "Ello"
Z."Čauu,ko dari?"
A."Amm,neko labu (pasmejas)"
Z. " Olalaaa,neko labu?"
A."Mācos,nu LoL"
Z. "Whoops (pasmejas),aww,pagaidi mazliet man Māris zvana,es pievienosu viņu zvanam"
Kamēr Zane pievienoja Māri zvanam,Anete paspēja izpildīt mājasdarbus...tad pēkšņi kāds pieklauvēja pie durvīm,un anete nolika klausuli.
Anetei priekšā stāvēja kāds kuram Anete centās piedot - un piedeva.....
"Čauu...." - Kautriigi pateica Anete.
"Sveika,man vajadzīga tava palīdzība" - Ienākot dzīvoklī teica Māris.
"Un kā tad es tev varu palīdzēt?" - Apsēdusies pie galda ar zilajām acīm uz Māri skatoties prasīja Anete.
"Es zinu ka Aiju pazīstu ilgāk par tevi,bet es nezinu ko viņai uzdāvināt!" - Nosarkdams teica Māris.
"Saksim ar to kāda viņas mīļākā krasa,stils,matu krāsa un tamlīdzīgi...." - Stasta anete.
"Laikam Zila,ammm,nezinu,brūna" - Atbildēja Māris.
"Vienkārši uzdāvini viņai Cubus dāvanu karti" - Bez piepūles atbildēja Anete.
"Paldies,tā arī darīšu,vai nevēlies iznakt arā pastaigāties?...." - Ar smaidu sacīja Māris.
"Nē,paldies!" - Peteica Anete,un Māris jau aizgāja.
Ir piektdiena,Anete nekur neiet,viņa izpildīja visus mājasdarbus un var darīt ko grib....Anete apgērba džinsus T-kreklu,jaku,mēteli un aizgāja pastaigāties.
Aizgājusi līdz parkam Anete saprata ka nav paņēmusi zīmējumu kladi....skats bija tik skaists!Tad pēkšņi kāds sāka ar viņu runāt.
"Aizmirsi paņemt zīmējumu kladi?" - Teica kada meitene.
"Diemžel,kā tu zini?" - Nesapratusi prasīja anete.
Anete pacēla galvu un ieraudzīja meiteni "Cant touch this" stila biksēs,kedās un vējjakā.tā ir Aija.
"Neatpazini? (pasmejas)" - Ar tēloti bedīgu sejas izteiksmi saka Aija.
"Gandrīz!" - Anete piecēlās,un sāka soļot līdzi Aijai.
Aija izvilka aploksni no kabatas.
"Ņem,man Anita teica lai iedodu to Tev." - Iedevusi aploksni Aija pasmējās.
"Okii,mājās izlasīšu" - Bez nekdas sejas izteiksmes pateica Anete.
Anete ar Aiju pastaigājās pa parku,aizgāja līdz tiltiņam un Aija ierunājās.
"Viņš ir negodīgs"
Anete neko neatbildēja - nespēja.Vina piedeva šim cilvēkam bet kā saka: salīmētu glāzi nepadarīsi perfektu.
"Klau,Aija,man diemžēl jāiet..." - Izvairīdamās no atbildes pateica Anete.
"Nekas,gan jau tiksimies...Atā" - Aija pamaja Anete un aizgāja.
Forši,tagad anete viena pati stāvēja uz tiltiņa un skatījās upē....
"Wauu,neredzēti cilvēki" - Agris pienāca pie Anetes un apskāva viņu.
"Nevajag,lūdzu ej prom..." - Anete iesāka teikumu,bet to nepabeidza...
"Ak šausmas!Ar Māri tikko iepazinies jau skūpstijies!Vai es esmu citāds zēns?! - Agris jau sāka bļaut,Anetei ir bail....
"NĒ! Es esmu citāda meitene!" - Anete viņam uzbļāva un skrēja cik varēja.
Anete skrēja,skrēja,bet Agris skrien ātrāk....viņai nekas cits neatlika....
Anete ieskrēja pazīstamas mājas kāpnutelpā ,uzkrēja uz 3 stāvu un iegaja dzīvoklī pa labi.
"Raivi,tu šeit!?" - Anete nokrita uz grīdas un teica tik skaļi cik vien spēja.
"Es tepat...." Brālēns ieraudzījis Aneti ļoti satraucās.
Anete zaudēja samaņu,viņa nekad dzīve nav skrējusi tik ātri un tik daudz -ilgi.....viņa pamodās mājās,savā istabā.Tās pašas Zilgan-zaļās tapetes,tā pati sarkanīga sega...Spilgti,anetes stilā.
Anete saprata ka viņai nav spēka piecelties,tāpēc viņa vienkārsi turpināja gulēt nezinādama kas notiek,un ko citi dara viņas laba.
