Iepriekšējā daļa http://spoki.tvnet.lv/literatura/Censties-smaidit-sapes-4/715697
Aplūkojot tuvāk mašīnu sapratu, ka aiz muguras man brauc Egils. Un es vēl cerēju, ka viņš man vairs nesekos, bet laikam es esmu pārāk naiva, viņam bija uzdots mani nogalināt!
Sāku vēl ātrāk braukt, bet priekšējās mašīnas traucēja, jo tās man bija jāapdzen. Bet vienalga, lai cik ātri brauktu viņš tā pat aiz manis neatpalika, un pašlaik es patiešām nezināju ko, lai dara!
Pēkšņi somiņā izzvanījās telefons. Un instinktīvi izņēmu ar vienu roku no somiņas telefonu un paskatījos, kas man zvana. Telefons gandrīz vai izslīdēja no rokām, kad ieraudzīju, ka zvanītājs bija Egils. Varbūt viņš mēģinās mani apvārdot, ka viss ir labi, un lai es stājos malā.
Bet man vajadzēja pacelt vismaz jānoklausās viņa paskaidrojums. Telefonu pacēlu un pieliku pie auss.
“Necerēju, ka tu pacelsi telefonu!”Egils noteica, un es stiklaini skatījos uz priekšu.
“Gribēju dzirdēt tavu paskaidrojumu!”sacīdama skatījos uz ceļu, un meklēju, kādu vietu, kur varētu strauji nogriezties, un aizbēgt no viņa.
“Labi, mums nav laika skaidroties, bet tu nedrīksti doties pie sava tēva, tur viņi tevi sagaidīs, lai nogalinātu tevi, ieteiktu jau tagad mesties bēgt projām no šejienes, uz kādu citu valsti. Mašīnas aizmugurēja sēdeklī tu ieraudzīsi somu, tur viss tev un Emīlijai vajadzīgais ir, lai aizbēgtu no šīs valsts!”viņš noteica un nometa klausuli.
Pēc brītiņa skatījos uz aizmuguri un pamanīju, ka viņš vairs man neseko. Ieslīgu krēsla, un paskatījos uz mašīnas aizmugurējiem krēsliem. Tur pa tiešām mētājās soma. Tā bija diezgan liela, bet tas nozīmē, ka viņš šo visu bija paredzējis!
Acīs sariesās asaras, un es vēl domāju vai viņam ticēt vai nē, jo lemšana ko tālāk darīt man nekad īpaši nav padevusies! Varbūt man vajadzētu nomainīt mašīnu, jo varēja būt, ka pie tās ir piestiprināts kaut kāds aparāts, kas mani izseko!
Bet kur lai es uz reiz nomainu mašīnu? Tur jāpaiet vairākām dienām, lai es dabūtu mašīnu uz savu vārdu, un vēl tie visi papīri. Laikam vajadzētu paskatīties vispār somā, kas tur ir, jo es joprojām mazliet ticēju, ka viņš mani vēl mīl, un ka centīsies palīdzēt!
Nezināju, ka man ir tik daudz lasītāju!
