Čelsijas smaids /15/2

Naels apstādināja mašīnu un nebeidza lūkoties ekrānā. Vīrietis pats laikam neapjauta, ka lasa visu skaļi “Vakar pulksten 2:45 naktī Milānas policija apstiprinājusi ziņu par Džakomo Rīza, slavena uzņēmēja un modeļu aģentūras “Wix” īpašnieka nāvi. 53 gadus vecais vīrietis atrasts miris viesnīcas numuriņā, kad tur iegriezusies viņa sieva. Kā iespējamais nāves iemesls minēta miegazāļu pārdozēšana. Lietas konkrētākai izpētei tiks veikti papildus izmeklējumi. Izsakām līdzjūtību “Wix” kolektīvam un Džakomo Rīza kunga ģimenei, draugiem un kolēģiem.”

-Tas nevar būt,- es noslaucīju vaigus no asarām,- Džeiks vispār nelietoja miegazāles..

-Es...- Naels nezināja ko teikt,- Es.. nesaprotu.. Es vēl vakar runāju ar viņu pa telefonu..

-Es atsakos tam ticēt,- noskaldīju vārdus,- Es tūlīt pat apzvanīšu visus informantus. Dievs nedod, ja tā ziņa ir falsificēta,- asaras manu balsi padarīja vājāku, es vairs neizklausījos tik stipri pārliecināta. Tas nevarēja būt.. Džakomo bija vienīgais, kuru es tiešām uzskatīju par draugu, nevis par padoto vai kolēģi.. Viņš man tik daudz palīdzēja un atbalstīja.. Nevar būt, ka viņa vairs nav...

-Čelsij,- Naels mierīgi, taču sāpjpilnu seju mani uzrunāja,- Cilvēki mēdz mirt..

-Es to zinu, bet ne jau Džeiks! Viņš bija absolūti vesels. Viņš bija,- nu jau asaras sāka mani smacēt,- Džeiks nekad neuztaisītu pašnāvību! Viņš mīlēja “Wix” vairāk par jebko uz pasaules..- es norūcu un izkāpu no mašīnas, un aizvēru durvis. atspiedos pret mašīnas karkasu un ļāvu asarām vaļu, nodurdama galvu pret asfaltu, uz kura sāka parādīties tumšas piles. Tu nevari būt prom, Džeik.. es domās sacīju.. Es tevi mīlu, Džeik. Tu man esi kā tētis, brālis un draugs vienlaikus... Lūdzu, saki, ka tā nav patiesība..

-Nāc nu,- Naels mani ievilka apskāvienā un es, sajuzdama iespēju glābties no plosošajām skumjām, apķēros viņam apkārt un paslēpu galvu viņam pie krūtīm. Naela apkampiens bija stiprs un mīļš, tieši tas, kas vajadzīgs,- Mēs visu noskaidrosim, saproti?- viņš ielūkojās man acīs, un es nedroši pamāju,- Es apsolu. Pēc šī semināra, mēs izložņāsim visus informantus un iegūsim visu informāciju.- Naels apsolīja un es vēlējos viņam noticēt, taču nespēju. Viņš Džeiku tik labi nepazina, kā es.

-Labi,- es samelojos un ievilku dziļu elpu plaušās.- Vienkārši dodamies,- es atteicu un iekāpu mašīnā. Atlikušo ceļu mēs pavadījām klusumā, katrs iegrimis savās pārdomās. Kad beidzot Naels piebrauca pie vajadzīgās ēkas, es sajutos mazliet labāk.

Tevis dēļ Džeik, es viņus notriekšu no kājām. Es nodomāju un izkāpu no mašīnas. Naels man sekoja, un mēs kopā iegājām pa spoguļa rotējošajām durvīm, nonākot lielajā aģentūras foajē, kur strādāja personāls, saskaņotās uniformās. Piegājām pie reģistratores, kura lūkojās datora ekrānā, un es, rādot par sevi ziņu, nedaudz ieklepojos. Viņas kanēļbrūnās acis pievērsās man, ar prieku atskārtu, ka viņa mani zina. Vai vismaz atpazina.

-Sveiki, esam ieradušies uz H358,- es pieklājīgi sacīju un sievietes acis joprojām šķita.. apbrīnas pilnas.- Emm..

-Protams,- beidzot viņa attapās un kaut ko ierakstīja datorā,- Tas būs septiņdesmit otrais stāvs. Uz pogas būs rakstīts “PH”.- viņa paskaidroja. Atturējos nobolīt acis, dzirdot viņas smalko “PH”, it kā cilvēki nezinātu, ka tas ir penthauss. Tādiem kā viņa, tā bija kā Ozas zemes valstība. Tādiem kā es un Naels, parasta istaba ar ļoti daudzām dārgām un nevajadzīgām lietām.

-Pateicos,- sacīju un paņēmu no viņas apmeklētāju kartes, un devos uz grezno liftu, ko rotāja Baroka laika gleznojumi.- Baroks..- es noteicu, nopētot telpas iekšieni. Pats foajē bija zaļos un zeltainos toņos, taču faktūras gan mēbelēs, gan aksesuāros bija tumsnējas un smagnējas. Te bija apbrīnojami skaisti.

-Tu cieni mākslu?- Naels pajautāja un es pamāju ar galvu,- Tas ir redzams..

-Un tu?- pieklājības pēc atņēmu jautājumu. Mani tas pat tā īsti neintersēja.

-Esmu itālis,- viņš iespurdzās,- Kā tev šķiet?

-Tas daudz ko maina,- nospiedusi lifta pogu, viņam sacīju,- Bet te ir tiešām skaisti,- es nespēju beigt apbrīnot apkārtni.- Hm,- es viltīgi pasmaidīju un palūkojos uz vīrieti man blakus,- Uzspēlēsim spēli?

-Vai tad tu neesi par..- viņš gribēja teikt, bet tad aprāvās,- Kādu spēli?

-Paskatīsimies, cik no jēdzieniem, kas tiks minēti seminārā, būs tev saprotami. Par katru terminu piesolu tev tūkstoti dolāru.- es izaicināju un pastiepu viņam roku,- Ko saki?

-Piekrītu,- Naels paspieda manu roku,- Skaties, ka tevi neizputinu.

-Cerība mierina muļķi, Nael,- jaukā balsī noteicu un kopā iekāpām liftā, kur bijām tikai divi mēs, un neviens cits. Liftā skanēja Debisī klaviermūzika, viens no maniem iecienītākajiem skaņdarbiem. Ievēroju arī, ka Naels to atpazīst, jo viņa pirksti kustējās, it kā viņš zinātu, kurš klaviertaustiņš atbilst kurai notij.. Kā pianisti, kad sacer mūziku.

-Sestā prelūdija,- Naels apmierināti sacīja,- Pirmā dziesma, ko iemācījos nospēlēt uz klavierēm.- viņš triumfējoši pasmaidīja,- Klau, kamēr mums ir laiks.. Vai vari apstāstīt to, ko esi iecerējusi?

Nu re, tā jau labāk.

-Bērnu radītu apģērbu līniju,- es paskaidroju,- Ir Ziemassvētki, un gribu, lai tie ir unikāli un neaizmirstami ne tikai manai aģentūrai, bet arī bērniem, kuriem nav vecāku. Man ir cieša saistība ar šo problēmu, tāpēc arī nolēmu tai pieskarties. Man ir vajadzīgi modeļi, kuri spēj iedvesmot, kam piemīt harizma, un kuri mīl bērnus.-

-Esmu ar mieru, vari man pat manis pēc nemaksāt,- vīrietis pateica un es saraucu uzacis.- Šis darbs man šķiet lielisks.. Tādas idejas tiek izstrādātas reti. Tas ir tieši tas, kas vajadzīgs.

-Lieliski, jo tev šovakar kopā ar Eniju ir jābūt “Childrens Home”,- noteicu un dzirdēju viņa pieklusinātos smieklus. Liftam atveroties, mums pavērās telpa, kurā bija milzīgs zviedru galds, un čum un ņudzēja no dizaineriem un  slaveniem aģentūru īpašniekiem, kuri mūs abus nopētīja ar interesi.

-Čelsija,- man pretī graciozā solī nāca Miranda, mana kādreizējā kolēģe pie Aleksandras. Mēs sabučojāmies uz vaigiem, un sieviete satvēra manas rokas,- Paskat tik.. Eleganta kā vienmēr.

-Pateicos, Miranda,- es pakniksēju,- Tava kleita ir fantastiska,- es paslavēju un sieviete pateicībā piesarka,- Kādi ir jūsu plāni šovakar?

-Par to runājot,- Miranda sacīja jau klusāk,- Man vajag ar tevi parunāt

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Celsijas-smaids-16/780039