http://spoki.tvnet.lv/literatura/Celsijas-smaids-12/779513
Nekavējoties izkāpu no vannas, un skriešus devos uz savu istabu, izrakņādama visu kofera saturu. Nu kas vēl šovakar notiks? Es pie sevis nodomāju, izņemdama VS apakšveļas komplektu, ko ātri uzvilku, pirms kāds paspētu ienākt. Tēta zvans, kašķis ar Katrīnu, Nika zilā acs, un tagad vēl sazin kā te ir uzradies Naels. Kas pie velna notiek ar manu dzīvi?
Mugurā uzvilku džinsus un kreklu ar piedurknēm, un zeķes, sasēju matus nekārtīgā bizē, uzāvu kājās savas mīļākās baltās converse kediņas, un steidzos lejā, kur uzreiz pamanīju Naelu, tērpušos žaketē un džinsos, aizvien apveltītu ar itāļiem raksturīgo šarmu.
-Ko tu šeit dari?- es piesardzīgi vaicāju un sienas pulkstenī pamanīju, ka pulkstenis vēl pat nav desmit vakarā. Kā viņš varēja te tik ātri nokļūt?- Vai tu man sekoji?
Viņš zemā balsī iesmējās,- Nē, Čelsija. Tavs priekšnieks Džeiks ar mani sazinājās, un pat atsūtīja man pakaļ privāto lidmašīnu, lai mēs ar tevi pēc iespējas ātrāk tiktos un norunātu..
-Nu ne jau desmitos vakarā,- es novaidējos,- Kāpēc tu nevarēji pienākt rīt?
-Jā, vispār,- Niks neapmierināti iespraucās sarunā.- Viņa nav viena..
-Es dzīvoju tepat blakus,- Naels viņu ignorēja un skatījās tieši uz mani,- Pamanīju Čelsiju pa logu un nolēmu piekāpt, apsveicināties,- vīrietis paskaidroja. Nu tas vismaz bija racionāli.- Tad nu labi, es došos,- viņš atteica un šķita, ka caururbjoši ieskatās manī,- Arlabunakti, Čelsija,- viņš novēlēja un devās prom. Vien tagad atskārtu, ka esmu aizturējusi elpu.
Tas bija negaidīti. Niks aizslēdza durvis, un nikni paskatījās uz mani,- Kas viņš tāds?
-Mans modelis,- es augstprātīgi nosaucu, atgūdama savu īsto dabu,- Tev kādas problēmas ar to?
-Arī es te dzīvoju,- Niks noburkšķēja.- Lai ievēro manieres.
-Viņš tikai apsveicinājās,- pati nezinu, kāpēc Naelu aizstāvēju. Laikam tā vienkārši bija pareizi,- Zini, ja nespēj mani paciest, tad jau rīt izvākšos,- es atcirtu un devos atpakaļ uz savu istabu. Nav nekā pretīgāka, ka tev sejā iemet pagātni. Niks bija ļoti greizsirdīgs, bet es, pretēji viņam, nevēlējos nevienam piederēt kā tikai sev. Iespējams tāpēc es tā arī nespēju viņā iemīlēties.
Atkal atgriezos savā istabā, un vienā no somām atradu savu skiču bloku. Apsēdos uz mīkstā paklāja, atvēru jaunu atvērumu un sāku zīmēt skices jauniem apģērbiem. Šis bija viens no efektīvākajiem veidiem, kā es spēju meditēt un nesagrūt. Turklāt es jau tā gana daudz biju atkāpusies no darba un kļuvusi pārāk izklaidīga.
Atskanēja trīs klauvējieni pie durvīm, un ļāvu Nikam ienākt. Skicējot ziedlapiņai līdzīgo kleitu, es jau nomierinājos un spēju būt adekvāta,- Ko tu vēlies, Nik?
-Atvainoties,- viņš sacīja un es pacēlu skatienu uz viņu. Puisis tiešām izskatījās nokaunējies.- Es nezinu, kas man uznāca. Laikam reflekss aizstāvēt to, kas reiz bijis mans,- viņš noteica, un sāji pasmaidīja,- Esam kviti?- viņš pastiepa roku un piemiedza pietūkušo aci. Paspiedu viņa roku, viltīgi pasmaidot.- Varbūt kā izlīgumu mēs varētu sasaistīt abas līnijas?
Ja šī būtu multfilma, man no dobumiem acis izkristu un žoklis izstieptos līdz grīdai. Pats Niks Vinčesters man piedāvā saistīt abas apģērbu līnijas? Sasodīts. Tas nevar būt. Niks bija apveltīts ar neiespējami fenomenālu komunikācijas talantu, kas ļāva viņam ātri atrast kontaktus industrijā un rīkoties. Viņš bija sastrādājies gan ar Oskaru Delarentu, gan Tomu Fordu, un bija labos kontaktos ar Betsiju Džonsoni. Kā jau biznesa pasaulē, sievietēm nav tik viegli dabūt kontaktus kā vīriešiem, ja vien tās nav vieglas uzvedības modeles kā Mollija, kuras izguļ savas vietas prestižās firmās.
Apdomājies. Es sev noteicu,- Kāds tev no tā labums?-
-Atpazīstamība, inovativitāte un papildus ienākumi. Ir Ziemassvētku laiks.- Niks noteica un apsēdās man blakus,- Manuprāt, man vajadzētu arī paspodrināt manu imidžu pēc šķiršanās ar Tīnu. Mediji jau ir skandālu medībās.- puisis domīgi nopūtās,- Es zinu, ka Tīna mani nenomelnos, bet mediji..
-.. Atradīs jebkuru veidu tevi nomelnot. Sapratu,- es pabeidzu viņa domu.- Tātad..- es iesāku,- Mana doma ir radīt bērnu radītu līniju. Tas ir, bezmaksas darbaspēks un Ziemassvētku brīnums vienkopus. Ideju es aizguvu no Andželīnas Džollijas kāzu kleitas, un nolēmu, kāpēc gan nē? Šo bērnu dzīves jau tā ir tik smagas un drūmas.. Iedomājies kādu prieku viņiem sagādātu radīt savas drēbes? Turklāt, daļu ienākumu vēlos veltīt labdarībai sociālo māju uzlabošanai,- es īsi pastāstīju un gaidīju Nika atbildi. Izskatījās, ka viņš ir patīkami pārsteigts.
-Man ideja patīk. Turklāt ir Ziemassvētki,- Niks apbrīnā noteica,- Tu sagādātu svētkus ne tikai industrijai, bet arī tiem, kam to vajag. Nespēju noticēt, Čelsij. No tevis es to negaidītu..
-Es gribu sākt jau rītdien,- mīļi pasmaidīju,- Jo ātrāk, jo labāk, jo Ziemassvētku nedēļa neilgs mūžīgi.
-Es atnesīšu datoru un kopā varēsim atrast Londonas bērnunamus,- Niks ierosināja un es pamāju ar galvu. Kamēr viņš bija prom, pabeidzu skicēt kleitu un apmierināti izplēsu lapu no klades, un salocīju sev kabatā. Pagaidām es negribēju, lai to kāds redz, izņemot mani. To es vēlos uzšūt pati.
-Te būs,- Niks atgriezās istabā, turot rokās savu Mac datoru un pudeli vīna. Apsēdies man blakus, viņš ieslēdza datoru un mēs sākām pārmeklēt internetu, lai atrastu bērnunamus, kas būtu ieinteresēti mūs uzņemt. Mums izdevās diezgan laba komanda. Es zvanīju un runājos, bet Niks visu sameklēja un kontaktējās caur e-pastiem. Beigu beigās, mūsu vizīti akceptēja septiņi bērnunami. Pēc tam operatīvi sazvanījāmies ar modeļiem un sniedzām viņiem koordinātes, lai rīkotos. Kad tas bija paveikts, atspiedos pret gultas malu un iedzēru malciņu vīna.
-Esmu pārgurusi,- noteicu un pievēru acis.- Darbs reizēm tā var nogurdināt..
-Tad varbūt liecies gulēt?- Niks minēja,- Es vēl te šo to padarīšos, un varu atstāt tevi vienu, lai vari izgulēties,- viņš laipni piedāvāja. Es papurināju galvu,- Man palikt te?
-Jā, lūdzu,- es palūdzu,- Nevēlos šonakt palikt viena. Ir bijusi tik slikta diena..
-Es tevi saprotu,- Niks mierināja un apsēdās man tuvāk,- Bet, vismaz, mēs šajā situācijā neesam vieni. Mēs esam viens otram,- Niks sacīja un es sajutu viņa lūpas sev uz kakla. Šoreiz sajūta bija patīkama, un tīkamas tirpiņas izskrēja cauri kauliem, saceļot gaisā ik neironu manā nervu sistēmā,- Tu smaržo tik labi pēc vannas..- viņš nomurrāja, un ar plaukstu aizskāra man skaustu, kad atvēru acis,- Tu esi tik skaista...
-Nik, nē, es esmu dzērusi, nevajag,- es neskaidri murmināju pret viņa lūpām, kas bija siltas un mīkstas, un manējās skūpstīja maigi un prātīgi. Mans ķermenis, zaudējis saikni ar prātu, padevās Nikam un viņa pieskārieniem,- Ko tu dari...
-Man tevi vajag,- viņš izmisīgi nočukstēja, turēdams mani savās rokās.- Lūdzu.. Man tevi tiešām vajag..- viņš paslēpa seju man matos un skūpstīja vaigu,- Čels... Lūdzu..
-NĒ!- es par skaļu izsaucos, un maigi viņu atgrūdu,- Nē, Nik. Nē.- es jau mierīgāk noteicu un piecēlos kājās.- Iziešu pastaigāt,- samelojos, un paķērusi jaku, izgāju no istabas. Dzērums sāka atkāpties, un mana sirdsapziņa kā ar pātagu sāka pārmest visas domas, par to, kas varēja būt, ja es būtu pakļāvusies. Nokāpu lejā pa trepēm, un pēc mirkļa apdomas, izgāju pa durvīm. Nokāpu lejup pa kāpnēm un devos uz blakus māju, kur dega gaismas.
Tā būs labāk.. es sevi mierināju un piezvanīju pie durvīm. Lai nebūtu neveikli, ieliku rokas jakas kabatās un samiedzu acis, kad atvērās durvis, un manu seju apspīdēja gaismas.
-Vai es varu lūdzu palikt pie tevis?- es pavaicāju, un Naels nekavējoties pakāpās nost no durvīm, lai palaistu mani pa priekšu. Lūk tādi cilvēki man patīk, kuri neko nejautā un vienkārši izdara.
-Saklāšu tev gultu,- Naels saprotoši sacīja, un devās pakaļ gultas veļai. Novilku apavus un jaku, ko akurāti noliku vietās, un atviegloti izstiepos.
-Beidzot miers,- noteicu un apsēdos viesistabā uz klubkrēsla, izbaudīdama klusumu un mieru, ko sagādāja Naela mājas un vienatne.
atrodoties alkohola reibumā, jo viņa izdzēra tikai pāris vīna glāzes, skrūvi, pudeli vīna + pudele, kuru Niks atnesa