Sveiki esmu klāt ar jaunu stāstu 
Ceru, ka patiks, un izsakat savas domas par stāstu komentāros.
Ceļš uz laimi.
-Beidzot! Es domāju, ka tu vispār uz darbu vairs nenāksi! -Patrīcija man teica.
-Čau Patrīcij, -es apskāvu draudzeni. Es un Patrīcija esam labākās draudzenes. Patrīcija ir brunete ar zilām acīm, diezgan apjomīgām lūpām un diezgan gara auguma. Mes esam labākās draudzenes jau no bērnības. Viņa dzīvo turīgā ģimenē, bet vēlas strādāt un kļūt kaut nedaudz patstāvīga. Patrīcijai ir mazais brālis Nils. Daudzi viņai jautā, kāpēc viņa draudzējas ar tik jaunu meiteni kā es. Jā es izskatos jaunāka, bet mēs esam vienā vecumā, mums abām ir 16 gadi.
-Gribēsi vakarā un kautkādu disenīti aiziet? -jautāju draudzenei.
-Piedod es nevarēšu, man ir tikšanās ar Tomu, -Patrīcija ar dzirkstelīti acīs teica. Toms ir viņas draugs, viņi abi ir kopā jau 11 mēnešus.
-Nu nekas, kautko ar Mārtiņu izdomāšu, -atbildēju. Mārtiņš ir mans puisis. Un nu nedaudz par mani. Mani sauc Lāsma, man ir 16 gadi. Esmu brunete ar zilām acīm. Ikdienā esmu jautra, bet kad tieku uz kādu ballīti nepārspējami trakulīga. Es arī dzīvoju turīgā ģimenē, bet naudu pelnu, lai nopirktu visus sīkumus, piemēram skropstu tušu, lūpu spīdumu un tādas lietas, jo mani vecāki ir stingri un nevēlas mani izlutināt. Nav tā, ka viņi man naudu vispār nedod, man ir viss, bet es pati vēlos strādāt un nopelnīt naudu, kas ir mana.
-Kāpēc tu vispār nokavēji darbu? Kautkas skolā notika? -Patrīcija pēkšņi iejautājās.
-Skolā nē, tu zini ja kas notiek ar kādu no klases, tad mēs visi dabūnam to prieku sēdēt pēcstundās, -iesmējos.
-Nu, kas tad? -Patrīcija atkal uzdeva jautājumu.
Es skrēju uz mājām un atcerējos, ka man skolā palika jaka, nu un skrēju pakaļ, tad atkal uz mājām un tad uz darbu, -izstāstiju savus piedzīvojumus.
-Īsta Lāsma! -Patrīcija sāka smieties un es līdz.
-Khmmm! -kāds aizkaitināts klients centās pievērst savu uzmanību. Ak, jā es ar Patrīciju strādajam, kādā mazā kafejnīcā par oficiantēm.
-ATVAINOJIET! -abas iecaucāmies.
-Es vēlos melnu kafiju, -klients izteica vēlmes. Es sāku taisīt kafiju.
-Lūdzu jūsu kafija, -es pasniedzu klientam kafiju.
-Paldies, -viņš pateicās. -cik maksās?-
-90 santīmi, -Patrīcija atbildēja un viņš atstāja 1 Ls.
Pēkšņi kafejnīcā ieskrēja Mārtiņš un teica -Lāsma man tev ir sakāms, kas ļoti svarīgs! -
Es nesapratu kas.
***
Vai vajag nākamo? Rakstat komentāros :)
