Ceļa turpinājums.0

Kad beidzot tu esi nokļuvis ceļa galā. Atkal rodas jautājums- vai tas bija gals?
Pēc viena ceļa, seko nākamais. Varbūt, ka tas būs tikpat grūts, taču ,varbūt vieglāks.
Ja tā vēl padomā un iedziļinās, tad ceļa grūtību pakāpe būs atkarīga no tā, kā Tu savu ceļu iesi, cik līkumos nogriezīsies.
Mēs ejam gandrīz bezgalīgu ceļu. Kāpēc gandrīz bezgalīgu? Tāpēc, ka pienāk laiks, kad ceļš beidzas reizē ar dzīvi.
Jo vairāk šajā tēmā iedziļinās, jo vairāk domu un pieņēmumu rodas. Es varētu vēl un vēl rakties šajā ''ceļa'' tēmā. Bet brīžiem tas šķiet jau nedaudz apnicīgi un neloģiski, jo lielākā daļa no Mums, paši apzinās visu, kas ar to saistīts. Kādēļ gan man šo dzīvi sarežģīt? Dzīvosim to tādu, kāda tā ir- bez liekām pārdomām. Bet atkal jau iznāk ,kaut kas neloģisks. Kas tad ir dzīve bez domām? Dzīvot nedomājot ir gandrīz neiespējami. Un mans secinājums ir šāds- zem katra vārda ir apslēpts vesels domu koks.