Beidzot esmu tikusi līdz 10 daļai Būtnēs. Tagad sapratu, ka pat nezinu cik daļas beigās sanāks izveidot, bet laiks rādīs. Lai vai kā man uznāca iedvesma raxtīt un tādēļ sanāca ielikt šāda garuma un tik ātri raxtu, bet vēlos atgādināt ka tā nebūs vienmēr. Viss atkarīgs no tā vai ir iedvesma.
Normal 0 false false false EN-US X-NONE X-NONE MicrosoftInternetExplorer4
Es stāvu kā tāds miets un nekustos...Esmu sasalusi..Pat nezinu no kā? Varbūt no bailēm..Varbūt no bikluma..Varbūt no kauna..Man bija kauns par to ka es toreiz aizbēgu..Es nevarēju neskatīties uz viņas ilkņiem..
-Atvaino, atvaino par to ka es nuuu....aizlaidos...
-Jām..No tā man patiesi palika labāk!
Viņa bija nikna. Un pats trakākais bija tas ka es patiešām biju vainīga, es aizlaidos, atstāju viņu vienu, bezpalīdzīgu...Tā bija mana vaina...Es pat necentos palīdzēt, es vienkārši tur stāvēju..
-Un no kā tev paliks labāk?
-Kur es atrodos?
-Hah, labs jautājums...
Es sāku ķiķināt..Pat nesaprotu kāpēc, es vienkārši ķiķināju un nespēju pārstāt..
-Kas te tik smieklīgs?
-Redzi, es nezinu, kur mēs esam..ja palūkojas apkārt, esam meža vidū, skolā un ieslodzīti. Starp citu, tu vari pat nedomāt bēgt, skolas teritoriju apsargā sargi.
-sargi?
-Jā, redzi tos tajās pelēkajās formās?
Es norādīju uz diviem muskuļotajiem vīriešiem pelēkajās formās.
-Tie ir sargi. Diezgan spēcīgi, garām netikt..
-Jā, es to izbaudīju uz savas ādas...
-Jā..atvaino..es vienkārši nobijos..Nu..Toreiz gaitenī.
-nekas, viss kārtībā. Tātad sargi var būt tikai steroīdus sarijušies veči?
-Nē, ir arī sievietes, bet tās ir ātras, panāks bez problēmām..
-Tātad mums nav izredžu?
Par to es nebiju prātojusi..Vai mēs varētu tikt laukā? Es to patiesi nezināju, bet vai bija vērts mēģināt? Kas notiktu ja mūs pieķertu?
-Es nezinu..
-Un kā tas notika?
-Es nezinu..visu atceros fragmentos..Es atceros to kā devos mājās pa tumšo ieliņu, man sekoja kāda sieviete melnā apmetnī, bet es tam nepievērsu uzmanību...es nezināju kas viņa ir..Līdz ieraudzīju viņas seju..Viņa pajautāja cik ir pulkstenis..Es redzu viņas acis murgos..Tik melnas..Tad filma pārtrūkst.
Melnās acis, arī manam nezvēram bija melnas acis. Acis kas izstaroja tumsu un tukšumu..Ne sāpju, ne nožēlas..Tikai tukšums un nakts..
-Un?
-es nezinu..Es īsti nesaprotu kā pārvaldīt savu jauno spēku..Bet Kaira teica, ka ar laiku es varētu kļūt par labu mācekli, protams, ja pakļaušos un nepretošos sistēmai...
-Jā Kaira visnotaļ nevēlas, lai kāds pārkāpj viņas radītos noteikumus.
-Problēma tāda, ka noteikumi ir radīti, lai tos pārkāptu!
Mūsu sarunu pārtrauc ass kliedziens. Tas pārplēš visu apkārtesošo klusumu. Kliedzēja ir kāda jauna meitene. Viņai varētu būt kādi 12 gadi. Viņu savās spēcīgajās rokās tur kāds sargs. Meitenei no kakla tiek izvilkta diezgan paliela adata, es to ātri vien atpazīstu..
-adata, tā ir tāda kā nomierinoša, pēc tā kad tu aizgāji es diezgan ātri atslēdzos...
Jarīna to pasaka un viņas balss nodreb. Tikai tagad es pamanu to ka pagalmā ir aptuveni 20 skolēnu un viņus visus pēc kārtas sapotē un aizvelk prom..es nekur neredzu Lidenu. Viss notiek strauji...
-Ir sākušās spēles, viņi mūs iemidzina, lai mēs nepretotos...Kaira ir ieguvusi pietiekamo skolēnu skaitu, lai spēles sāktos..
Tikko kā es to nosaku es ieraugu muskuļotu sargu kas velk prom Lidenas nekustīgo ķermeni..Uz mūsu pusi sāk iet sardze..Es viņu atpazīstu tā ir Kesidija. Es nopriecājos, bet tajā pašā irklī ieraugu viņas rokās adatu. Jarīnu saņem kāds sargs un iemidzina. Man klāt ir Kesidjia. Viņa mani kā nieku pagriež un tur mani cieši piespiestu klāt sev ar roku, apņemdama manas rokas. Man nav kur bēgt un visapkārt mudž no sargiem. Es spirinos bet tvēriens kļūst vēl spēcīgāks.
-atvaino, man nav izvēles.
Kesidija man kaklā iegrūž adatu..sajūta nav patīkama un vieta kur adata tika iedurta niez un sāp..Bet kad adatu izvelk no kakla kļūst arvien trakāk...Viss kakls ir notirpis, un tirpums pieņemdamies spēkā drīz vien pārņem visu ķermeni. Es vairs neko nejūtu...Drīz vien man uznāk milzīgs nogurums, es nevēlos tam pakļauties, bet drīz vien vienkārši nolūztu...
table.MsoNormalTable {mso-style-name:"Table Normal"; mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0; mso-style-noshow:yes; mso-style-priority:99; mso-style-qformat:yes; mso-style-parent:""; mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; mso-para-margin-top:0cm; mso-para-margin-right:0cm; mso-para-margin-bottom:10.0pt; mso-para-margin-left:0cm; line-height:115%; mso-pagination:widow-orphan; 11.0pt; "Calibri","sans-serif"; mso-ascii-Calibri; mso-ascii-theme-font:minor-latin; mso-fareast-"Times New Roman"; mso-fareast-theme-font:minor-fareast; mso-hansi-Calibri; mso-hansi-theme-font:minor-latin;}
