Būs brīvs viņas gars...2

-=-

Divi acu uzmetieni,

Viens čuksts.

Nosodoši skatieni,

Viņas sirds pukst.


Vēl dažus soļus

Caur skatieniem ļauniem,

Ko mētā kā oļus

Uz šausmeņu klauniem.


Tūlīt prom tiks

No šīs pilnās telpas,

Un mūžīgi aizmigs,

Jo pietrūkst tai elpas.


Skatieni dūra,

Čuksti būra,

Sāpes - kā jūra,

Dusmas kūra.


Ienākusi mājās,

Spoguļa priekšā viņa stājās.

Asaras bira

Un iekšā - kaut kas mira.


Vai tā dvēsele bija,

Vai jūtas, kas mira?

Asaras lija,

Jau rokās tai dzira.


Vēl pēdējais skatiens,

Pēdējais smaids.

Un mutē jau piliens,

Bet prātā naids.


Krīt dzira no rokas,

Krīt meitene pati,

Ir pārtrauktas mokas,

Bet acis tai plati.


Nav vairs iespējams darīto glābt,

Būs tukšs viņas nams,

Būs brīvs viņas gars.