Pie durvīm pienāca veca večiņa. Viņai bija mirgojoši zaļas acis. Mati bija sirmi un bija žilbinoš smaids. Vatverot durvis varēja just tik tiko ceptas pankūkas. Un tikai tagad Ešlija saprata, cik ļoti viņai gribas ēst. Večiņa nebija gara, un tāpēc varēja redzēt, ka viņas priekš nams ir tīrs un sakopts, kurpes nebija samestas, brt skaisti saliktas viena otrai blakus.
-Kaut ko vēlējāties? - viņa labsirdīgi vaicāja. Un tieši pēc tam, kad viņa to bija pavaicājusi Kristiana bija iznācis no zimuguras un nostājies visiem priekšā. -Mazdēliņ un tā laikam ir man mazmeitiņā Hērta!
-Tā ir mana vecāmamma? Mamma teivca, ka jūs esat gājui bijā, kādā briesmīgā negadījumā. - Hērta bija neizpretnē.
-Mīļumiņ, tā domāja visi izņemot Kristianiņš!
-Vai drīkstam pie jums uzkavēties uz kādu laiku? - Ella lūdzās.
-Cik ilgi? - viņa bija neizpratnē.
-Mēs vakarā dosimies un paliksim mežā. - Ešlija atbildēja.
-Vai tad visi nevarat pārgulēt te?
-Ņu varam. - Hērta atļima no sašutuma.
-Nākat iekšā! Paēdīsiet, parunāsimies un tad būs jājiet gulēt!
Večiņa pagāja nost no durvīm, lai visi var iejiet. Kad visi bija iegājuši durvis aizvērās pašas no sevis. Visu skatieni bija vērsti uz durvju pusi un pēc tam atkal skatijās apkārt. Istabas izskats un lielums bija mainijies.
-Kā jūs sauc? - Ešlija gribēja uzzināt.
-Alisone. Sēdieties.
Visi apsēdās pie liela, skaista, brūna puzdiena galda. Un Alisone viņiem priekšā nolika pankūkas. Tās vien kārojās apēst, bet tad večiņa apgāja visiem apkārt un uzpankūkām uzlēja kļavu sīrupu un tas padarīja pankūkas vēl iekārjomākas. Visi bija paēduši un Večiņa veda visus uz dzīvojamo istabu.
-Hērtiņ un Ella jūs gulēsiet šeit. Kristian un Ešlij nākat man līdzi!
-Mēs gulēsim citā istabā?
-Jā, redzi tās dzeltenās koka durvis?
-Jup.
-Tur jūs abi gulēsiet!
Visi jau bija iekārtojušies gultās un gatavi gulēt. Ella un Hērta bija ienākušas novēlēt arlabunakti.Kad viņas ienāca viņām mutes bija vaļā, jo istaba bija burvīga. Liela, skaista un pats galvenais liela un mīksta gulta.
Kad no rīta visi bija pamodušies viņi saģērbās un bija gatavi doties prom, bet Alisone lika viņiem iet pa sētas durvīm. Novēlējuši labu dienu visi devās projām un viss bija mainijies/. Koki zaļoja un varēja redzēt, kā stirna stāv starp kokiem.
