"Brauciens uz Viļņu"
Galvenajās lomās Runcis, Kostiks un Kori6
„Stāsts, kas šeit tiks izklāstīts, ir uzrakstīts vairāk kā ar vienu spalvu, tā kā tiesā nozieguma vēsturi izklāsta vairāk nekā viens liecinieks.” – Vilkijs Kollinz (Wilkie Collins) – „Sieviete baltā” 1860. gads.
Ahhh, vidusskola. Haļavno mācību, pamatīgas izņirgšanās un weekendu ilgstošu tusiņu laiks. Bet ko darīt, ja neilgi pirms matemātikas eksāmena tavi senči uz nedēļu aizbrauc uz Turciju, un visa māja paliek tavā rīcībā? Tieši tā- PARTY TIME!
Runcis: To nedēļu es atceros miglaini. Pirmajā vakarā mēs pie Kostika dzērām, otrajā- pīpējām zāli, bet trešajā nodevām no pirmā vakara palikušās tukšās pudeles un piedzērāmies vēlreiz. Skolā bija konsultāciju laiks un, ticiet man, ja jau mēs nespējām iemācīties nepieciešamo mācību vielu 12 gadu laikā, tad nekāda konsultācija mūs vairs glābt nevarēja.
Kostiks: Un tieši tādēļ mēs uz konsultācijām negājām.
Kori6: Vienu dienu mēs sapīpējāmies un nodevām Kostika sencim piederošos metālus, ko viņš bija paredzējis izmantot savas mājas apbūvē. Kostikam mājās bija muciņa ar spirtu, un viņa četrpadsmitgadīgais brālis šīs nedēļas laikā iemācījās lieliski pagatavot krutku. Es domāju, ka nomiršu.
Kostiks: Beidzot mēs nonācām pie secinājuma, ka jābeidz dzert. Kad man piezvanīja Dzeguzēns un pateica, ka grib atbraukt pie manis un pamatīgi pielieties, es sapratu, ka viņam nedrīkst atteikt.
Runcis: Es pastaigājos pa savu dzimto ciematu, cenšoties izvēdināt kārtējās pohas, kad pie manis ar mašīnu piebrauc klāt Kostiks, Kori6 un Dzeguzēns. Pēc viņu piedāvājuma pielieties par Dzeguzēna naudu es sapratu, ka viņiem nedrīkst atteikt.
Kostiks: Mēs aizbraucam pie manis un dzeram.
Runcis: Mēs dzeram un es ātri vien esmu bezfilmā.
Kori6: Runcis ātri vien ir bezfilmā.
Kostiks: Kori6 man atgādina, ka vienā pjankā esmu ļoti vēlējies aizmukt no Latvijas. Es gan neko tādu neatceros, bet doma man liekas patiesi laba.
Kori6: Kostiks paziņo, ka mēs varam maukt pie viņa radiniekiem uz Neapoli un strādāt par narkotirgoņiem. Viņš arī piebilst, ka viņam uz kartes ir 300LS, kas paredzēti automašīnas tiesību iegūšanai, un ka vajadzības gadījumā šim naudas daudzumam klāt var pievienot arī Kostika vecmuteres šī mēneša pensiju.
Dzeguzēns: Runcis atbalsta Kostika un Kori6a plānu. Par to viņš paziņo, stāvot istabas vidū ar šņabja pudeli rokā un kliedzot, ka šī, iespējams, ir pēdējā diena viņa mūžā.
Runcis: Es neko tādu neatceros.
Kostiks: Ātri vien sakravāju somu un Kori6 ar vienu savu paziņu sarunā, lai tas aizved mūs līdz Šauļiem. Gaidām viņu autobusu pieturā.
Kori6: Kamēr mēs gaidām, Kostiks nolemj izdarīt kaut ko stulbu. Neko stulbāku viņš izdomāt nespēj, tādēļ vēsā mierā gopņika pozā apsēžas uz pieturas soliņa, novelk bikses un sāk dirst.
Kostiks: Padiršu un saprotu, ka man nav tualetes papīra, bet tā vietā lieliski noder dažas lapaspuses no Kori6a dienasgrāmatas. Tāpat viņam tā vairs nebūs vajadzīga.
Kori6: Atbrauc mūsu sarunātais transports un mēs dodamies uz Lietuvu, pa ceļam vēl iebraucot pie manis un pie Runča pēc mantām. Agri no rīta sēžam Šauļu stacijā un gaidām vilcienu. Runcis ir ieritinājies guļammaisā un pīpē.
Runcis: Jā, šito es atceros.
Kostiks: 3 stundas, un mēs esam Lietuvas galvaspilsētā.
Runcis: Es pamostos Viļņā. Kostiks iet pirkt biļetes autobusam uz Varšavu, no kurienes tālāk plāno braukt uz Berlīni un tad- Neapoli. Pat es savā pohainajā apziņā saprotu, ka darīt kaut ko tādu dažas nedēļas pirms vidusskolas gala eksāmeniem ir neprāts.
Kori6: Kopā ar Runci pierunājam Kostiku vismaz vienu dienu palikt Lietuvā, lai apdomātu tālāko rīcības plānu.
Runcis: Iekāpjam taksometrā un pasakām vadītājam, lai tas ved mūs uz vislētāko hosteli. Kostiks visu laiku runā par to, ka mēs varam nopelnīt naudu, uztaisot kādam gopstopu.
Kori6: Iečekojamies hostelī. Mūsu devītā stāva istabiņā Kostiks paziņo, ka viņa draudzene ir stāvoklī un ka bēbja ieņemšanas brīdī viņš ir bijis zem Spice’a. Viņš nolemj taisīt pašnāvību.
Runcis: Kostiks vienās apenēs iziet uz balkona, uzkāpj uz margas un pārdomā savu dzīvi. Mēs ar Kori6u ņirdzam. Kostiks atrauj vienu kāju no margas un sasveras uz priekšu, taču pēdējā brīdī ar roku palīdzību atgūst līdzsvaru. Mēs ar Kori6u atrunājam viņu no atkārtota mēģinājuma.
Kostiks: Izlemjam, ka vakarā jāpiedzeras. Aizejam uz Maximu un metam groziņā visu, kas satur alkoholu.
Runcis: Kamēr Kori6 vazājas pa veikalu ar šmigas groziņu, Kostiks nopizģī virtuves nažu komplektu. Viss jau būtu kārtībā, taču tad, kad viņš paņem vienu no nažiem un sāk vicināt man gar seju, pie mums pienāk veikala apsargs. Kostiks samuld, ka mēs esam studenti, kas Viļņā ieradušies apmaiņas programmas ietvaros. Apsargam tas ir pie dirsas. Samaksājam par nažiem un šmigu un pazūdam.
Kori6: Aizejam uz kino un noskatamies filmu „Titānu cīņas”, pēc tam ejam ēst kebabus. Ēdot saprotam, ka pilnai laimei mums ir nepieciešama zāle.
Kostiks: Netālu no katoļu baznīcas satiekam kaut kādu narkomānu, kurš par 60 litiem apsola mums sagādāt augstākā labuma marihuānu.
Kori6: Aizejam līdz netālu esošam narkomānu pritonam. Narkomāns atstāj mums ķīlā Adidas kurpju kasti, bet pats lepni iesoļo savā pritonā.
Runcis: Es atveru kurpju kasti un ieraugu tur sieviešu augstpapēžu kurpes. Saprotam, ka narkomāns tās nesen ir nopizģījis un ka nekādu zāli mēs no viņa nesagaidīsim.
Kori6: Netālu no pritona ieraugam sievieti, kura sauļojas. Kostiks pieiet viņai klāt un krievu valodā pajautā, vai viņa ir mauka.
Kostiks: Tā mauka pasaka, ka nav nekāda mauka. Viņa arī piekodina, lai mēs šajā apkaimē pārāk daudz nevazājamies, jo pirms trim dienām te tikusi nodurta viena sieviete. Mēs esam Viļņas zagļu un noziedznieku rajona epicentrā.
Runcis: Tiekam līdz hostelim. Kostiks koļī administratori un mēģina viņai iestāstīt, ka mēs esam sekstūristi.
Kori6: Sākumā dzeram istabiņā, pēc tam 9. stāva atpūtas telpā kopā ar vairākiem turkiem, čehiem un lietuviešiem. Runcis ātri vien ir gar zemi un Kostiks aiznes viņu uz istabiņu. Cenšamies visiem iestāstīt, ka mēs esam sekstūristi.
Kostiks: Nākamajā dienā nolemjam doties nelielā ekskursijā. Tā kā esam pārāk slinki un pārāk pohaini, lai ietu ar kājām, iekāpjam taksī un palūdzam šoferim mūs izvadāt pa galvenajiem tūrisma apskates objektiem.
Kori6: Aplūkojam Svētās Annas baznīcu, Prezidenta pili, Viļņas piļu kompleksu un turpat blakus esošo Viļņas katedrāli un Katedrāles laukumu, taču esam pārlieku slinki, lai uzkāptu līdz Gedimina tornim, kas ir populārākais tūrisma apskates objekts visā Viļņā. Izmetam arī nelielu aplīti pa vecpilsētu un aplūkojam Viļņas mūra fragmentus. Ekskursija beidzas ar Kostika jautājumu taksistam par to, kur šajā pilsētā var dabūt maukas.
Runcis: Taksists paziņo, ka mauku te ir pietiekami, un ka par 50 litiem viņas tev atsūkās, bet par 100 litiem izdarīs visu, ko vēlēsies. Viņš arī piebilst, ka lielākā daļa prostitūtu te ir atkarīgas no heroīna un nav pārāk smukas, un ka uz mūsu hosteli maukas nebrauc, jo dažas pēc tam ir nonākušas slimnīcā vai pat nosistas.
Kori6: Kostiks ir starā par ideju paņemt mauku un pēc tam viņu nospārdīt.
Kostiks: Taksists mūs aizved uz vairākām prostitūtu pulcēšanās vietām un mēs pārliecināmies par viņa vārdu patiesumu. Šitās padauzas nav pat 50 litu vērtas.
Runcis: Izkāpjam no takša. Kostikam no kabatas izkrīt 50 eiro banknote un Kori6 to pievāc. Ņemot vērā to, ka visu weekendu sponsorē Kostiks, bet man un Kori6am kopā nav vairāk par piecīti, šī nauda var izrādīties ļoti noderīga.
Kori6: Tā kā Viļņā esam pavadījuši vairāk nekā diennakti, tad ir nepieciešams izlemt, ko darīt tālāk. Runcim pēc nedēļas ir tiesa, man pēc divām nedēļām ir eksāmens, bet Kostiks ir policijas uzskaitē ar kriminālsodāmību un oficiāli viņam ir aizliegts izbraukt no valsts (tas ir- no Latvijas), taču viņš ir vienīgais, kurš ir par došanos uz Itāliju. Mēs cenšamies viņu atrunāt, taču viņš paziņo, ka ceļojuma galvenais (un arī vienīgais) sponsors ir viņš, un viņš arī izlems, uz kurieni doties tālāk.
Runcis: Kori6 paziņo, ka arī viņam ir nauda, un parāda no Kostika pievāktos 50 eiro. Mēs nopērkam 2 autobusa biļetes līdz Rīgai, bet Kostiks paņem sev vienu līdz Berlīnei. Mēs iedodam Kostikam līdzi guļammaisu, drēbes un to, kas palicis pāri no viņa 50 eirām.
Kori6: Atvadāmies uz viena no Viļņas autoostas peroniem. Autobusam Viļņa- Rīga pamazām uzņemot ātrumu, mēs pa logu skatāmies uz Kostiku, kurš vēl joprojām stāv turpat, tērpies Runča Versace kreklā un ar milzīgu mugursomu plecos, un māj mums ardievas. Mēs ņirdzam, domājot par to, kas viņu sagaida.
Runcis ar Kori6u aizbrauca līdz Bauskai un no turienes ar stopiem tika līdz mājām. Nedaudz vēlāk viņi aizsūtīja Kostikam 50 eiro, lai viņš ceļojuma laikā nenosprāgtu badā. Kostiks ar vilcienu aizbrauca līdz Berlīnei, bet no turienes ar stopiem tika līdz pat Neapolei. Kad Kostika senči atgriezās no Turcijas un uzzināja, ka viņu dēls ir Itālijā, tie nekavējoties aizsūtīja viņam naudu lidmašīnas biļetes iegādei atpakaļ uz Latviju, bet Kostikam pa šo laiku Neapole bija iepatikusies tik ļoti, ka viņš šo reisu apzināti nokavēja un atlidoja tikai ar nākamo.
Tiesa Runcim uz vienu gadu piesprieda nosacīto, bet eksāmenā viņš saņēma D. Kori6 eksāmenu nokārtoja uz C. Kostiks atlidoja dienu pirms eksāmena un arī saņēma C. Dažas nedēļas pēc tam visi trīs saņēma vidusskolas atestātus un savā izlaidumā pietempās līdz nemaņai.
Visu vasaru Runcis halturēja pie Kostika senča, darot lauku darbus. Arī Kostiks strādāja turpat, tikai viņš to darīja par baltu velti, tādā veidā atmaksājot par ceļojuma laikā iztērēto automašīnas tiesībām paredzēto naudu un vecmuteres pensiju, bet Kori6 visu vasaru par viņiem ņirdza.
----No Skype čata 2011. gada 26. decembrī---
Kostiks: ew, veči, esmu cietumā.
Runcis: :D:D:D
Kori6: Ko tur?
Kostiks: Aizpisu uz Angliju, tur sapinos ar krievu mafijniekiem, kopā taisījām hujņas un mani savāca menti.
Kori6: :D:D:D
Runcis: Maucam uz Viļņu? :D
Kostiks: Ziniet, mūsu nākamais ceļojums beigsies ar to, ka mēs pamodīsimies tuksneša vidū kopā ar beigtu kamieli un šņabja kasti.
Runcis: Varēsim nosprāgt laimīgi.
Kostiks: :D:D:D
Kori6: :D:D:D
Beigas
