... bieži vien Cilvēku nelaimīgu padara viņa pārlieku lielā vēlme...būt laimīgam! Paradoksāli, bet tā tas diemžēl notiek... Cilvēks saklausa... izlasa... izdomā it kā savu vīziju par Laimi un plānveidīgi mēģina to piepildīt, nepievēršot uzmanību tam, kā pats jūtas. Tas plaši iepletis acis un aizvēris Sirdi skrien pakaļ paša radītajam Laimes putnam, cerot To reiz satvert, lai iesprostotu savā būrī, lai tas dētu Laimi kā oliņas.... Laime nav satverama un būrī iesprostojama! Laimi veido izjūtas nesteidzīgā un rimtā gājienā,saprotot kādēļ ej un uz kurieni ej... Laime nepārtraukti seko līdzi mums... blakus mums... priekšā mums...,tikai pārlieku bieži To pastumjam sāņus, jo mums taču jāskrien pakaļ tam, ko esam izdomājuši! Bieži mēs domājam, ka laimīgus mūs dara, nauda, daidz naudas, dārgas mašīnas, grezni dzīvokļi, bet tā, nav! Laime slēpjas vienkāršībā, laime ir mums visapkārt, pat visvienkāršākajās lietās, tikai ta ir jāmāk saskatīt... Par Laimi runāt jau šķiet kļuvis banāli, jo To piemin it visur... Tomēr, lai cik arī nerunātu, nekļūst mazāk to, kuri turpina skriet pakaļ savai nelaimei...domādami, ka tā ir Laime! ..ir beigusies vēl viena Diena un jūtos patiesi laimīgs ar to, kas man ir dots šim Brīdim, un bij dots šai Dienai! Vai gribētos kaut kā vairāk...? Nē - jo tad jau nostātos uz starta līnijas nebeidzamajam maratonam pakaļ kaut kam.... nezin kam... Pārfrāzējot senu patiesību par bagātību - laimīgs jau nav tas, kuram ir daudz, bet gan tas, kuram pietiek!
Mīļie, esiet laimīgi ar to, kas Jums ir... un nepadariet paši sevi nelaimīgus, bēdājoties par nesasniegto... neiegūto!
Laime ir vientiesīgs prieks par vienkāršām lietām.
Laime ir uztvert savu darbu kā kalpošanu.
Laime ir mierinošs smaids noskumušajam.
Laime ir svešiniekam atvērta sirds.
Laime ir sadarbība ar citiem cilvēkiem, pieņemot viņus tādus, kādi tie ir, nemēģinot uzspiest savus stereotipus.
Laime ir izjust citu cilvēku laimi kā savējo.
Laime ir saprast, ka draudzība ir daudz vērtīgākā par visu pārējo, daudz vērtīgākā par iespēju panākt savas taisnības uzvaru tad, kad uz spēles netiek likti esamības pamatprincipi.
Laime ir visu notiekošo pieņemt mierīgi un iekšēji brīvi.
Laime ir atrast mīlestību, to vairāk dodot, nekā saņemot no citiem.
Laime ir skaidra sirds, sirds bez ļaunuma un savtīguma.
Laime ir apņēmība būt laimīgam vienmēr,darot un negaidot, lai ārējie apstākļi darītu mūs laimīgus.
Laime ir saglabāt mieru visās dzīves vētrās.
Laime ir dzīvot Mūžībai, nevis tikai tam brīdim, kurā norit cilvēka dzīve.
Laime ir godbijība pret visu dzīvi.
Laime ir uzticība sev, kas pakāpeniski pāraug tādā pat uzticībā visai radībai.
Laime ir pazemīga sirds, brīva no prasībām un tīkojumiem; apjauta, ka itin nekam, ko cilvēks var paveikt nav mūžīgi paliekošas nozīmes.
Laime ir izprast to kas tiek saukts par Dievu!
Laime ir smieties kopā ar citiem, nevis – par citiem.
Laime ir laipnība, uztverot citus kā daļu no savas paša būtības.
Laime ir visu darīt ar prieku.
Laime ir vēlme mācīties, nevis mācīt.
Laime ir spēja ar prieku apjaust savu esību, kamēr citi tiecas pēc varas.
Laime ir saprast, ka cilvēka augstākais pienākums ir – mīlēt.
Laime ir smaidīt ar sirdi un acīm, nevis tikai ar lūpām.
Laime ir palīdzēt citiem, nevis gaidīt palīdzību no citiem.
Laime ir stiprināt otra cilvēka ticību sev un savām augstākajām spējām.
Laime ir saprast sāpes, jo sāpes ved pretī izpratnei un gudrībai.
Laime ir neuzsvērt “es” un “mans”.
Laime ir sirds, kas tiecas visu cilvēci aptvert kā brāļus un māsas.
Laime ir atrast mīlestību, to dodot citiem.
Laime ir mīlestība.
