Biežāk jāpaklusē... .4

Kādu dienu Skolotājs jautāja saviem mācekļiem: - Kāpēc cilvēki kliedz viens uz otru, kad strīdas?
- Tāpēc, ka zaudē savaldību, - teica viens no mācekļiem.
- Bet kāpēc ir jākliedz, ja otrs cilvēks atrodas tev līdzās? – jautāja Skolotājs. – Vai tad nevar ar
viņu runāt klusāk? Kādēļ kliegt, kad esi sadusmots?
Mācekļi izteica vairākas savas atbildes, bet neviena no tām Skolotāju neapmierināja. Beigu beigās
viņš teica: - Kad cilvēki ir neapmierināti viens ar otru un strīdas, viņu sirdis attālinās. Lai
saīsinātu šo attālumu un sadzirdētu viens otru, viņiem nākas kliegt. Jo vairāk viņi dusmojas, jo
vairāk kliedz.
- Bet kas notiek, kad cilvēki iemīlas? Viņi nekliedz, gluži otrādi, runā klusi. Tāpēc, ka viņu
sirdis atrodas ļoti tuvu, un attālums starp tām ir ļoti niecīgs. Bet, kad iemīlas vēl spēcīgāk, kas
notiek? – turpināja Skolotājs. – Viņi nerunā balsī, bet tikai čukstus un kļūst viens otram savā
mīlestībā vēl tuvāki. Beigās pat sačukstēšanās viņu starpā vairs nav vajadzīga. Viņi tikai raugās
viens otrā un saprotas bez vārdiem.
Tad lūk, kad strīdaties, neļaujiet savām sirdīm attālināties vienai no otras, nesakiet vārdus, kuri
vēl vairāk palielinās attālumu starp jums. Jo var atnākt diena, kad šis attālums kļūs tik liels, ka
jūs vairs neatradīsiet ceļu atpakaļ.